Rīgas pašvaldības policija: Vispār smieklīgi, bet mums nav kompetences ar skrejriteņiem veikto pārkāpumu ierobežošanai 85
Jau kādu laiku galvaspilsētā ļoti aktuāla problēma ir elektriskie skrejriteņi. TV24 raidījuma “Dienas personība ar Veltu Puriņu” skatītājs lūdza uzdot šādu jautājumu Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietniekam, Andrejam Aronovam. “Kas ir skūteris vai skrejritenis? Tas ir kā cilvēks vai tas ir kā mašīna? Noteikumi it kā visiem vienādi. Bet skrejritenim ir visu laiku izņēmumi. Lai ko darītu, skrejritenis praktiski nekad nebūs vainīgs. Vienmēr būs vainīgs kāds cits.”
Aronovs tomēr īsti nevarot piekrist šādam apgalvojumam: “Vainīgs skrejritenis būs, ja būs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, kas ir attiecināmi tieši uz elektroskrejriteņu vadītājiem – ir vesels kopums, papildus prasības, kas ir attiecināmas tieši viņiem. Tāpat kā velosipēdistiem – tiem ir kaut kādi izņēmumi, piemēram, pabraukt gabaliņu pa ietvi viņiem ir atļauts brīdī, ja tiek apdraudēta viņa dzīvība, piedaloties ikdienas satiksmes plūsmā.”
Kopumā vispārējais regulējums ir tāds, ka viņiem ir jābrauc pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru vai arī par koplietojamo brauktuvi.
Izmantojot jau minēto izņēmuma situāciju un kā paredz regulējums, ka viņiem visiem ir jābrauc gājēju ātrumā un viens no nosacījumiem ir, ka viņi nedrīkst apdraudēt gājējus, skaidro Aronovs.
Bet tad drošībsargi atkal atduras pret tādu faktu – uz doto brīdi tiem nav tādu tehnisko rīku, ne Rīgas pašvaldības policijai, ne arī Valsts policijai, lai fiksētu velosipēdistu vai elektroskrejriteņu vadītāju pārvietošanas ātrumu. Tas ir viens mīnuss. Otrs mīnuss – arī šīm ierīcēm obligāti nav jābūt aprīkotām ar ātruma mērīšanas ierīcēm.
Attiecībā par elektroskrejriteņiem – tur pati konstrukcija paredz to, ka tie ir kaut kāda ātrumu fiksējošā ierīce, proti, viņam ir iebūvēta tā pie spidometra, tad velosipēdiem šāda obligāta pienākuma nav, nav arī obligāta reģistrācija, situācijas absurdumu skaidro Aronovs.
Viņš atzīst, ka nav ideju, kā kaut kādā veidā varētu apmierināt iedzīvotājus, kuri par to satraucās, taču jautājums nav palicis nepalika nepamanīts.
Satiksmes ministrija šobrīd ļoti aktīvi strādājot tieši pie šiem priekšlikumiem, lai kaut kādā veidā noregulētu.
Kā ir ar sodīšanu no pašvaldības policijas puses, ciktāl tā var iejaukties tādos konfliktos kā, piemēram, kur iesaistīts skūterists, riteņbraucējs un automašīna?
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietniekam gan nākas atzīt, ka viņiem ir ļoti stipri ierobežota kompetence ceļu satiksmē. Pie tam attiecībā uz mašīnām tā ir pat plašāka nekā uz gājējiem, velosipēdistiem un elektroskrejriteņu vadītājem.
Situācija: Skrejriteņa vadītājs liekā ātrumā brauc pa gājēju ietvi, apraudot citus.
“Mums vispār nav kompetences, mēs nevaram nekā pārbaudīt viņa ātrumu – šī kompetence ir tikai Valsts policijai. Arī sodīšana. Pašvaldības policija, ja redz, drīkst apturēt, ja ir kas pārkāpts – ceļazīmes, iebraukšana, ietvju neievērošana, pasažieru pārvadāšana u. c.
– tad saukt Valsts policiju. Ja Valsts policija nevar laikus ierasties, tad var fiksēt pārkāpēja datus. Ņemot vērā, ka pārkāpums ir fiksēts video, tad vēlāk Valsts policija risina to tālāk,” tā situāciju apraksta Aronovs.
