“Vētrā svarīgākais ir resursu, kuru nevar nopirkt veikalā!” 80 gadus vecs LA.LV lasītājs Andrejs no Floridas sūta latviešiem sirsnīgus ieteikumus
0
Pagājušās nedēļas nogalē Latviju skārusī postošā vētra daudziem lika pavisam praktiski izjust, ko nozīmē stundām un pat vairākas diennaktis dzīvot bez elektrības, mobilajiem sakariem, interneta un vietām arī ūdens. Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 “Sadales tīkla” klientu, bet vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē.
VUGD 34 stundu laikā saņēma 3080 pieteikumus – lielāko skaitu kopš šādas statistikas apkopošanas sākuma. Vētras laikā bojā gāja viens cilvēks, trīs cilvēki cieta, tostarp divi ugunsdzēsēji, bet NMPD palīdzību sniedza 14 cilvēkiem, kuri bija guvuši dažādas traumas.
Arī vairākas dienas pēc stihijas darbi vēl nav pilnībā pabeigti. Ceturtdien, 27. augusta, rītā elektroapgādes traucējumi vēl bija aptuveni 6800 klientu, visvairāk Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados. Līdz plkst. 6 elektrības padeve bija atjaunota aptuveni 98,5% sākotnēji vētrā skarto klientu un novērsti 1774 sadales elektrotīkla bojājumi. Darbus turpināja vairāk nekā 200 “Sadales tīkla” brigāžu.
Vētra izgaismoja arī sakaru ievainojamību. LA.LV jau svētdien ziņoja, ka elektroapgādes pārrāvumu dēļ problēmas skārušas visu trīs lielo mobilo sakaru operatoru klientus. Vēlāk kļuva zināms, ka atsevišķos reģionos sakaru problēmas skārušas pat Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu – nedarbojās ne mobilie sakari, ne plānotajā veidā izmantojamie radiosakari. NMPD vadītāja Liene Cipule atzina, ka fiksēti gadījumi, kad arī iedzīvotājiem bijušas grūtības sazināties ar dienestu.
Pēc vētras LA.LV redakcija saņēma vēstuli no 80 gadus vecā lasītāja Andreja, kurš dzīvo Floridā, ASV. Viņš raksta, ka arī Amerikā ziņots par lielajiem postījumiem Latvijā un Lietuvā, un vēlas dalīties pieredzē, kā reģionā, kur spēcīgas vētras ir ikgadēja realitāte, cilvēki individuāli cenšas sagatavoties ilgstošiem elektrības, ūdens un sakaru pārrāvumiem.
“Izsaku vislielāko līdzjūtību cilvēkiem Latvijā par ciešanām un problēmām, ko izraisīja lielā vētra. Pat šeit, Amerikā, kur par Baltijas valstīm ikdienā runā samērā reti, izņemot ārpolitikas kontekstā, ziņo par lielajiem postījumiem Latvijā un Lietuvā,” raksta Jansons.
Viņš stāsta, ka ASV dienvidos gatavošanās lielām vētrām daudziem cilvēkiem ir ikgadēja dzīves sastāvdaļa.
“Pie mums vētru sezona ir katru gadu. Pats esmu pensionārs, man ir 80 gadu, un arī man neiet vienkārši. Palīdzēt cilvēkiem Latvijā šobrīd nevaru, taču gribēju padalīties ar to, kā mēs šeit individuāli gatavojamies vētrām, plūdiem un ugunsgrēkiem. Varbūt kaut kas no tā nākotnē noder arī cilvēkiem Latvijā.”
Pirmais, kam, pēc lasītāja domām, cilvēkiem būtu jābūt gataviem, – pēc lielas dabas katastrofas elektrība var nepazust tikai uz stundu vai divām.
“Pie mums elektrības padeve vētru laikā tiek pārtraukta regulāri. Gadās, ka tās nav nedēļu vai pat ilgāk. Tāpēc galvenais ir jau iepriekš pieņemt, ka kādu laiku elektrības nebūs, un māju tam sagatavot.”
Viņš iesaka mājās glabāt pārtiku, kuru iespējams ēst bez gatavošanas vai pagatavot, patērējot ļoti maz enerģijas un ūdens – konservus, sausos produktus, ātri pagatavojamas auzu pārslas, kuskusu un citus produktus ar ilgu glabāšanas termiņu.
Un ir vēl viena pavisam vienkārša lieta, par kuru ikdienā reti kurš aizdomājas.
“Ja mājās ir konservi, bet tos nevar atvērt, no tiem nav lielas jēgas. Es pat teiktu – turiet divus konservu attaisāmos, ja viens kaut kāda iemesla dēļ nedarbojas. Un, protams, ne tādus, kuriem vajadzīga elektrība,” raksta Jansons.
Arī Latvijas civilās aizsardzības rekomendācijās iedzīvotāji aicināti sagatavot pārtikas krājumus vismaz 72 stundām, izvēloties produktus ar ilgu derīguma termiņu, kurus iespējams lietot bez sarežģītas pagatavošanas.
Privātmājā, pēc Jansona pieredzes, var palīdzēt arī āra grils vai cits drošs alternatīvs gatavošanas risinājums. Cilvēki, kuri to var atļauties un kuriem ir atbilstoša vieta, iegādājas ģeneratorus. Vienlaikus ļoti svarīgi atcerēties – ar degvielu darbināmu ģeneratoru nedrīkst lietot dzīvojamās telpās vai citā slēgtā vietā, jo tā izplūdes gāzes var radīt nāvējošu saindēšanās risku.
Par pašu būtiskāko krājumu Jansons sauc ūdeni.
“Galvenais – varbūt vissvarīgākais – vienmēr turi mājās ūdens krājumu. Vismaz vairākām dienām, ja iespējams – nedēļai. Ne tikai dzeršanai, bet arī citām vajadzībām.”
Latvijas civilās aizsardzības ieteikumos norādīts, ka pieaugušam cilvēkam tikai dzeršanai dienā nepieciešami vidēji aptuveni divi litri ūdens, taču ūdens būs vajadzīgs arī ēdiena pagatavošanai un higiēnai.
“Ja duša nestrādā, ar ūdeni traukā un lupatiņu vismaz var nomazgāties. Un ūdens var būt nepieciešams arī tualetei. Par tādām lietām ikdienā cilvēks pat neaizdomājas, kamēr krāns pēkšņi paliek sauss,” raksta lasītājs.
Jansons iesaka mājās glabāt arī nelielu skaidras naudas rezervi un savlaicīgi sagatavot nelielu somu ar svarīgākajām lietām gadījumam, ja mājokli pēkšņi nāktos atstāt.
“Tajā jābūt dokumentiem un nepieciešamākajām lietām. Ja ģimenē ir mazi bērni, var ielikt arī kaut ko, ar ko viņiem nodarboties, jo krīze bērnam ir vēl grūtāk saprotama.”
Arī Latvijas civilās aizsardzības rekomendācijās ārkārtas gadījumu somā ieteikts turēt svarīgākos dokumentus, skaidru naudu, radio ar baterijām, lukturīti, pirmās palīdzības aptieciņu, nepieciešamos medikamentus, higiēnas piederumus un citas pirmās nepieciešamības lietas.
Lasītājs iesaka arī automašīnas degvielas tvertni ikdienā neatstāt gandrīz tukšu.
“Ja pēkšņi jāevakuējas, degvielas uzpildes stacija tajā brīdī var nestrādāt vai tur var būt lielas rindas. Ja ir mašīna, ir labi, ja bākā vienmēr ir degvielas rezerve.”
Šis padoms pēc Latvijas vētras ieguvis pavisam konkrētu nozīmi – LA.LV vēstīja, ka vietām elektrības un sakaru traucējumiem sekoja arī problēmas degvielas uzpildes stacijās un veikalos. Dažās Latvijas vietās ikdiena faktiski apstājās uz vairākām stundām vai pat dienām.
Īpaši daudz diskusiju pēc vētras izraisījis jautājums par saziņu ar ārpasauli. Ja pazūd elektrība, mobilais tīkls un internets, ar pilnībā uzlādētu telefonu vien var nepietikt.
Jansons pats atzīst, ka moderno mobilo tehnoloģiju jautājumos nav eksperts, tomēr iesaka kaut ko ļoti vienkāršu – mājās glabāt radioaparātu, ko iespējams darbināt ar baterijām.
“Ārējās baterijas telefonu var uzlādēt, bet tās nepalīdzēs, ja pats sakaru tīkls nestrādā. Tāpēc mājās der turēt baterijas un radio. Pie mums Amerikā ir īpaši laikapstākļu radio, kuros var saņemt nepārtrauktu informāciju un brīdinājumus.”
Arī Latvijā portatīvs radio ar rezerves baterijām ir viens no ieteiktajiem krīzes gadījumiem nepieciešamajiem priekšmetiem.
Turklāt šīs vētras laikā jautājums par radio nozīmi kļuva īpaši aktuāls. Cilvēki sociālajos tīklos sūdzējās, ka brīdī, kad citi informācijas kanāli nebija pieejami, radio ēterā pietrūcis operatīvas un praktiskas informācijas par situāciju. Savukārt mobilo sakaru problēmas atsevišķās vietās bija tik nopietnas, ka pēc vētras publiski sākās diskusija par to, cik ilgi operatoriem būtu jāspēj uzturēt tīkla darbību neatkarīgi no ārējās elektroapgādes.
Taču savas vēstules beigās Jansons īpaši izceļ vienu resursu, kuru nevar nopirkt ne veikalā, ne pasūtīt internetā – labas attiecības ar kaimiņiem.
“Padomā par saviem kaimiņiem, sevišķi veciem un vientuļiem cilvēkiem. Amerikā, lai kādi mums būtu trūkumi, viena laba īpašība tomēr ir – krīzes laikā kaimiņš palīdz kaimiņam. Tad neviens neprasa, kāda tev politika vai par ko tu balso.”
Viņš min ļoti praktiskus piemērus. Ja kādam laukos ir motorzāģis un prasmes ar to droši strādāt, iespējams palīdzēt kaimiņam novākt kritušus zarus vai atbrīvot piebraucamo ceļu. Citam var būt automašīna, ģenerators vai iespēja aizvest pēc ūdens un pārtikas.
“Var vienkārši aiziet un pajautāt: kā jums iet, vai kaut ko nevajag? Varbūt vecam cilvēkam pašam nav iespējas aizbraukt uz veikalu vai sagatavoties vētrai.”
Šīs vētras laikā Latvijā tas nebūt nebija teorētisks padoms. Daudzviet iedzīvotāji paši dalījās ar ūdeni, elektrību un informāciju, palīdzēja novākt kritušos kokus un pārbaudīja, vai vecāka gadagājuma kaimiņiem viss ir kārtībā.
“Nu, laikam tas pagaidām ir viss, ko varu iedomāties un kas varētu palīdzēt cilvēkiem nākotnē sagatavoties vētrām, plūdiem, ugunsgrēkiem un citām krīzēm, kuras mēs visi pasaulē piedzīvojam,” savu vēstuli noslēdz Andrejs Jansons no Floridas.
Un varbūt tieši viņa pēdējais padoms ir viens no būtiskākajiem. Aizvadītā vētra Latvijā lika daudz runāt par elektrolīnijām, ģeneratoriem, sakaru torņiem, krīzes plāniem un institūciju gatavību. Taču brīdī, kad pazūd elektrība, internets un telefons, viens no drošākajiem “rezerves tīkliem” joprojām var izrādīties pavisam vienkāršs – kaimiņš, kurš pieklauvē pie durvīm un pajautā: “Vai jums kaut ko nevajag?”
Vai tev ir kāds sirdi plosošs stāsts, kā pārvarēji vētru? Varbūt pieredze, no kuras varam mācīties? Padalies, lai arī mēs zinām, rakstot uz [email protected].
