Tuneļi zem robežas vairs nav tikai varbūtība. Kols skaidro, vai Latvijas iedzīvotājiem ir pamats satraukties 0

Pievieno LA.LV

Nelegālai robežas šķērsošanai tiek meklēti arvien jauni ceļi, tostarp rakti tuneļi, un ar šādiem gadījumiem jau saskārusies Polija. Vai līdzīgs scenārijs iespējams arī uz Latvijas un Baltkrievijas robežas? Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols uzskata, ka Latvijai ir vairākas priekšrocības, kas šādu mēģinājumu īstenošanu varētu ievērojami apgrūtināt.

Kokteilis
Vai tavās dzīslās rit dižciltīgo asinis? 10 uzvārdi, kas par to var liecināt
Pēc festivāla apmeklējuma Baltijas jūrā noslīkst pazīstams 30 gadus vecs sportists
Viņi neesot radīti parastam darbam: numerologi nosauc datumus, kuros dzimušajiem ir lemts būt bagātiem
Lasīt citas ziņas

TV24 raidījumā “Preses klubs” Kols norādīja, ka Latvijai vienai pašai ir ierobežotas iespējas ietekmēt Aleksandra Lukašenko režīma rīcību. Daudz lielāku spiedienu iespējams panākt Eiropas Savienības līmenī gan ar sankcijām pret Baltkrieviju, gan strādājot ar trešajām valstīm, no kurām migranti ierodas.

Pēc Kola teiktā, Baltkrievija pēdējos gados aktīvi paplašinājusi bezvīzu režīma iespējas ar vairākām Āfrikas un Āzijas valstīm. Ņemot vērā pieredzi kopš 2021. gada, migrācijas plūsmas uz Eiropas Savienības ārējās robežas nevarot vērtēt atrauti no Baltkrievijas režīma īstenotā spiediena.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī tuneļu rakšana zem robežas neesot nekas iepriekš nepieredzēts, šādi tuneļi jau konstatēti Polijā. Kola ieskatā tiek meklētas vietas, kur robežas aizsardzība vai uzraudzība ir vājāka un kur nelegālu robežas šķērsošanu iespējams īstenot nemanāmāk.

Latvijas gadījumā situāciju sarežģī mūsu ģeogrāfija.

“Jāsaka paldies Latvijas purviem,” sacīja Kols, skaidrojot, ka robežas apvidus īpatnību dēļ nav daudz vietu, kur tuneļus būtu iespējams droši izrakt.

Tomēr paļauties tikai uz dabiskiem šķēršļiem nevar. Latvija turpina nostiprināt austrumu robežu, un būtiska nozīme ir ne tikai fiziskajam žogam, bet arī tehnoloģijām. Kols īpaši izcēla sensorus, tostarp seismiskos sensorus, kas spēj fiksēt kustības zemē un tādējādi var palīdzēt pamanīt aizdomīgas darbības robežas tuvumā.

Viņaprāt, Latvijai būtu vērts daudz ciešāk izmantot arī to valstu pieredzi, kurām ilgstoši nācies sargāt robežas paaugstināta apdraudējuma apstākļos. Kā divus spilgtākos piemērus Kols minēja Dienvidkoreju un Izraēlu.

Īpaši Izraēlai uzkrāta plaša pieredze ne tikai migrācijas spiediena, bet arī terorisma un citu drošības draudu novēršanā. Tāpēc Latvijai, pēc Kola domām, būtu jāpārņem gan šo valstu zināšanas, gan izmantotās tehnoloģijas.

LA.LV Google ziņās Pievienot
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.