Rudzu maizes cepšanai var pietrūkt vienīgās Latvijas rudzu šķirnes “Kaupo” miltu 0
Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni “Kaupo”, šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
“Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,” atzīst maizes ceptuves “Lāči” saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes “Kaupo”.
Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka “Kaupo” iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.
Maizes cepšanai kopumā rudzu vajadzētu pietikt, bet “Kaupo” gadījumā maizes cepējiem var nākties ķerties pie rezerves plāna. “Tad dzirnavnieks šo jautājumu risinās – vai nu iepirks ārzemēs vai mums nāksies daļēji kaut kā lāpīties, berot klāt hibrīdus,” saka maizes ceptuves “Lāči” saimnieks.
Nākamajā sezonā apsēto platību apjomiem vajadzētu atgriezties iepriekšējo gadu līmenī. Tomēr tas nemainīs faktu, ka “Kaupo” palikusi vienīgā Latvijas šķirne, par kuras izdzīvošanu daļa maiznieku, sevišķi mazākas ceptuves cīnās jau vairākus gadus, jo no šiem miltiem sanākot visgardākā maize. Daudzi zemnieki no “Kaupo” audzēšanas atteikušies ekonomisku apsvērumu dēļ un tā vietā audzē, piemēram, maize cepšanai arī piemērotos poļu šķirnes rudzus. Maiznieki varētu par “Kaupo” rudziem maksāt vairāk, tomēr tad būtu jāceļ arī cenas maizei, tāpēc viņi cer uz valsts atbalstu.
Par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija ir mēģinājusi saņemt atbalstu no Eiropas. “Mēģinājām ar Eiropas Komisiju saskaņot, ka šī šķirne ir kā nacionālais mantojums, bet tas mums neizdevās. Komisija noraidīja, tāpēc mums jādomā, ko mēs nākotnē varētu darīt. Jebkurā gadījumā visi papildu atbalsti ir jāsaskaņo ar Briseli,” stāsta Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.
Latvijā maizes cepšana no tehnoloģiju viedokļa atšķiras lielos un mazos uzņēmumos. Lieliem uzņēmumiem der arī tā dēvētie hibrīdie rudzi, kas arī no zemnieku viedokļa ir izdevīgāki augstākas ražības dēļ. Tomēr izrādās, ka arī te trūkst kvalitatīvu rudzu, tāpēc viens no lielākajiem malējiem – a/s “Rīgas dzirnavnieks” – sācis rudzu programmu, kas paredz vienoties ar zemniekiem audzēt dažādu šķirņu – gan hibrīdu, gan “Kaupo” – rudzus dzirnavnieka uzraudzībā, ļaujot tikai vienu reizi pielietot augšanas regulatorus, pretī dodot garantiju iepirkt graudaugus par tirgus cenu. “Rudzu jautājums svarīgs arī maziniekiem, jo mēs kā nācija rudzus patērējam mazāk, tomēr ir dažādi instrumenti, ar kuru palīdzību mēs varētu, ja ne būtiski paaugstināt, tad vismaz nostabilizēt apjomu,” saka “Rīgas dzirnavnieks” direktore Anita Skudra.
Programmā jau pieteikušies vairāki zemnieki, tas nozīmē, ka maizniekiem būs kvalitatīvi rudzi un līdz ar to kvalitatīvāka maize. Iecerēts arī rudzus vairāk popularizēt, lai palielinātu to patēriņu. Tiesa, šogad to izdarīt varētu būt grūtāk, jo zemās ražas dēļ par 20% līdz 30% pieaugs miltu cenas, kas varētu ietekmēt arī maizes cenu veikalu plauktos.
