Saeimā spriež par jaunu kārtību “azartspēļu ellē”. Vai sagaidāma vēl niknāka pretestība? 1
Sabiedrisko iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” teju 11 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pieprasa aizliegt azartspēļu zāles.
Saeimas deputāts un iedzīvotāju parakstu vākšanas ierosinātājs Juris Jurašs (JKP) ir pārliecināts, ka azartspēļu zāles, kuru Latvijā jau ir ap 300, patiesībā ir milzu nelaime, kas jau izpostījusi tūkstošiem cilvēku un viņu ģimeņu piederīgo dzīvi.
Viņaprāt, ja valsts steidzami neko nedarīs, lai ierobežotu azartspēļu zāļu izplatību, sekas būs dramatiskas – arvien vairāk cilvēku, sevišķi jaunās paaudzes pārstāvju, nonāks šajā atkarībā, kas ir tikpat bīstama kā narkotiku vai alkohola atkarība.
Budžeta un finanšu nodokļu komisijā, kurā šīs nedēļas otrdienā sprieda, ko iesākt ar šo iedzīvotāju kolektīvo prasību, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas lietās Jana Salmiņa šaubījās, vai pilnīgs azartspēļu aizliegums izārstēs no atkarības.
Šādam aizliegumam būšot citas sekas – azartspēļu zāles un spēlētāji aizies pagrīdē, kur valsts tās nespēs uzraudzīt vispār. Azartspēļu zāļu slēgšana iesitīšot robu valsts budžetā.
No Azartspēļu nodokļa vien valsts budžeta ieņēmumi esot ap 40 miljoni eiro gadā.
Finanšu ministrijā esot sagatavoti Azartspēļu un izložu likuma grozījumi, kuri paredzot citu atrisinājumu. Azartspēļu atkarīgais, kurš pats gribētu atbrīvoties no šīs ligas, tiktu reģistrēts vienotā valsts pārvaldes uzturētā reģistrā.
Savukārt ikviena azartspēļu rīkotāja pienākums būtu vismaz vienu gadu neielaist viņu savā spēļu zālē. Ja kāds azartspēļu rīkotājs pārkāps šo noteikumu, viņam atņems licenci.
FM valsts sekretāres vietniecei piebalsoja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes loceklis Andis Jacino, apgalvodams, ka tādu cilvēku, kurus turpmāk vajadzētu neielaist azartspēļu zālēs, esot vien 3 līdz 5%.
Bet tāpēc jau neesot jālikvidē nozare, kas, piemēram, 2017.gadā visos ar uzņēmējdarbību saistītajos nodokļos iemaksājusi budžetā 70,5 miljonus eiro. Nozare turklāt dodot darbu aptuveni 4000 iedzīvotājiem.
Viņš apgalvo, ka zāļu slēgšana novedīšot pie tā, ka spēlētāji pievērsīsies internetā piedāvātajām azartspēlēm, kuras valsts nekā nespēs aizliegt.
Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzskata, ka FM valsts sekretāres vietnieces vērtējums esot vienpusīgs un ka viņas pieminētie ieņēmumi budžetā esot fikcija.
Šie 40 miljoni neatsver to milzu postu, ko sabiedrībai sagādā šīs spēļu elles, kas izveidotas vai katrā mazpilsētā, turklāt pat vairākas vienā ielā. Šie 40 miljoni budžetā ir sīkums salīdzinājumā ar to milzu peļņu (ap 300 miljoni eiro gadā), ko nopelna azartspēļu zāļu īpašnieki.
Viņaprāt, valstij nodokļos samaksātie miljoni varēja palikt iedzīvotāju maciņos un tikt iztērēti viņu ģimeņu vajadzībām. Pēc Gata Eglīša domām, azartspēļu zāļu izplatības ierobežošana nāktu par labu arī tiem 4000 azartspēļu nozarē nodarbinātajiem.
Tā kā citās nozarēs darbinieku trūkst, viņi varētu atrast sev un sabiedrībai noderīgāku nodarbošanos.
JKP pārstāvētie Saeimas deputāti pauda izbrīnu, kāpēc azartspēļu zāles izplatās tādā milzu ātrumā un kāpēc pašvaldības viegli piekrīt jaunu azartspēļu zāļu ierīkošanai.
Izložu un azartspēļu uzraudzības direktore Signe Birne taisnojās, ka neviena licence jaunas azartspēļu vietas ierīkošanai netiekot izsniegta, iekams nav saņemta vietējās pašvaldības piekrišana.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Lāsma Ūbele savukārt skaidro, ka līdzšinējie pašvaldību pūliņi neizdot atļaujas gandrīz vienmēr beigušies ar azartspēļu rīkotāju vēršanos tiesā.
Lai neizsniegtu atļauju, pašvaldībai jāpierāda, ka azartspēļu rīkotāja iecerētā vieta būtiski apdraud sabiedrības drošību. Bet to esot grūti pierādīt.
Vienīgā reize, kad tiesā uzvarējusi pašvaldība, esot bijis Madonā.
Bet arī tur tikai tāpēc, ka azartspēļu zāle bijusi ierīkota daudzstāvu dzīvojamā nama telpās, kur azartspēles bieži beigušās ar dzeršanu, kautiņiem un policijas iesaistīšanos.
FM valsts sekretāres vietniece Jana Salmiņa deputātiem vēstīja, ka FM kopā ar citām ministrijām gatavojot jaunu dokumentu – Azartspēļu un izložu pamatnostādnes 2019 -2026 gadam, kuras viesīšot lielāku skaidrību, kāda kārtība būtu jāiedibina azartspēļu ellē.
Uz komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (Attīstībai/Par) jautājumu, cik ilgs laiks būtu vajadzīgs, lai turpinātu apspriest azartspēļu lietu, FM pārstāve apsolīja, ka turpināt varētu pēc divām nedēļām, tiklīdz no ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm sagaidīšot atzinumus par to, kas būtu darāms.
Saeimas deputātam Jurim Jurašam jautāju, vai viņš ir pārliecināts, ka komisijas sēdē apspriestajam iesniegumam būs turpinājums, proti, deputāti ķersies pie labojumiem Azartspēļu un izložu likumā?
Viņš atbild, ka cerības esot, kaut arī sagaidāma vēl niknāka azartspēļu zāļu īpašnieku pretestība, lai saglabātu līdzšinējo kārtību un lai nezustu pasakainā peļņa.
Cerības esot, jo neviena no pārējām Saeimā pārstāvētajām koalīcijas partijām skaļi neesot iebildusi pret stingrākiem ierobežojumiem azartspēļu rīkotājiem.
