Saeimai skaidros argumentus, kādēļ iestājas pret Ventspils iekļaušanu novadā 0
Rīt, 7.februārī, Ventspils novada vadība Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā skaidros argumentus, kādēļ Ventspili nevajadzētu iekļaut Ventspils novadā, aģentūru LETA informēja Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS), viņa pirmais vietnieks Guntis Mačtams (ZZS), vietnieks Māris Dadzis (LRA), deputāti Dace Vašuka (LRA) un Andris Jaunsleinis ZZS), kā arī zemnieku saimniecības “Oši” īpašnieks Raitis Krūmiņš no Vārves pagasta Rīgā tiksies ar Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas dalībniekiem, lai izskatītu likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” pielikumu “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības – novada pilsētas un novada pagasti”, sagatavojot to otrajam lasījumam.
Ventspils novada pašvaldības pārstāvji ar skaitļiem un faktiem pamatos, kādēļ iestājas pret Ventspils iekļaušanu Ventspils novadā.
Daži no argumentiem ir tādi, ka Ventspils un Ventspils novads ir pārāk atšķirīgas pašvaldības, to darbība nav saskanīga no pašvaldības, sabiedrības un uzņēmējdarbības skatu punkta, turklāt Ventspils ir industriāla ostas pilsēta, bet novads – lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorija. Ventspils novada iedzīvotāju aptaujā 72,4% respondentu bija pret novada apvienošanu ar Ventspili, novada vadības viedokli skaidroja Zvaigzne.
Apvienojot abas pašvaldības, jaunajā domē būtu proporcionāli mazāks lauku teritorijas pārstāvju skaits, pilsētas deputāti, visticamāk, nebūs ieinteresēti saglabāt tagadējā Ventspils novadā esošās izglītības iestādes, kultūras namus, bibliotēkas.
Pašvaldības pārstāve, kā apvienošanas negatīvo faktoru min arī pilsētas iedzīvotāju neapmierinātību ar komunālo pakalpojumu maksas pieaugumu, pabalstu samazināšanu senioriem un laukos dzīvojošo jauno ģimeņu atbalsta sistēmas sagraušanu. Proti, nav zināms, vai jaunizveidotā pašvaldība varēs nepilngadīgajiem nodrošināt brīvpusdienas un bezmaksas transportu, vai būs tik liels atbalsts pašdarbībai, sportam un citām saturīgām brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm, norādīja Zvaigzne.
LETA jau ziņoja, ka Ventspils pilsētas dome uzskata, ka Saeimas pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” paredz prettiesiskus un nepamatotus Ventspils pilsētas pašvaldības iedzīvotāju tiesību ierobežojumus, kas izriet no nepienācīgā kārtā izstrādāta likumprojekta un juridisko procedūru pārkāpumiem konsultācijās ar pašvaldībām, kā arī likumprojektā nostiprinātais tiesiskais regulējums nesasniedz administratīvi teritoriālajai reformai izvirzīto leģitīmo mērķi un būtiski pārkāpj vienlīdzības un samērīguma principus.
Ventspils pilsētas dome aicināja Saeimu atzīt Saeimas pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” pielikumā “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības – novada pilsētas un novada pagasti” esošās tabulas 39.punkta redakciju par jauna Ventspils novada administratīvās teritorijas izveidi par prettiesisku, nepamatotu un Ventspils pilsētas iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.
Ventspils pilsētas dome lūdz organizēt konsultācijas ar Ventspils pilsētas domi un iedzīvotājiem par Ventspils pilsētas administratīvās teritorijas saglabāšanu un noraidīt ieceri par jauna Ventspils novada administratīvās teritorijas izveidošanu.
Pašvaldība aicina uz otro likumprojekta lasījumu iesniegt priekšlikumu par Ventspils kā republikas pilsētas administratīvās teritorijas statusa saglabāšanu un lemt par Ventspils kā republikas pilsētas administratīvās teritorijas statusa saglabāšanu.
Kā ziņots, Ventspils pilsētas dome pērn 13.septembrī apstiprināja juridisko izvērtējumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzīto administratīvi teritoriālo reformu (ATR), secinot, ka VARAM konsultācijas ar Ventspils pilsētas pašvaldību pildījusi vien formāli, tai skaitā neņemot vērā pašvaldības priekšlikumus un pēc būtības nesniedzot atbildes uz pašvaldības uzdotajiem jautājumiem, kas tieši saistīti ar ATR ieviešanu.
Dome savā lēmumā tolaik norādīja uz Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5.panta pārkāpumiem, kas robežu grozīšanas jautājumos ar likuma spēku nosaka konsultēšanos ar vietējo varu, pēc iespējas pat organizējot referendumu.
