Liepāja vai Grobiņa? Kurzemē lauž šķēpus par jaunā novada administratīvo centru 0
Vislielāko apvienošanos reformas gaitā var piedzīvot bijušā Liepājas rajona pašvaldības, kur vienā novadā būs jāpieslīpējas astoņām teritorijām – tajās kopā ir 26 pagasti un piecas pilsētas. Ap Liepāju izvietotajām lauku pašvaldībām 2009. gadā izdevās pārliecināt toreizējos reformas īstenotājus, ka tās var nodrošināt attīstību arī salīdzinoši nelielos novados.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu tos apvienot vienā Lejaskurzemes novadā, kā administratīvo centru nosakot Liepāju, kas saglabās republikas pilsētas statusu un līdz ar to arī paliks kā nacionālās nozīmes reģionālās attīstības centrs tāpat kā Rēzekne un Daugavpils.
Pēc tam, kad valdošā koalīcija nolēma tomēr neapvienot Liepājas pilsētu ar bijušā Liepājas rajona novadiem, tie jau samiernieciskāk sāka raudzīties uz iespēju izveidot lielo Lejaskurzemes novadu, kurā būtu Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novads. Kopā šajās pašvaldībās ir 33 726 iedzīvotāji.
Lielākās no tām ir Aizputes un Grobiņas pašvaldības, kurās katrā ir nedaudz vairāk kā 8000 iedzīvotāju.
Tad seko Priekules novads ar 5067 iedzīvotājiem. Mazākajā – Rucavas novadā – ir 1478 iedzīvotāji. Pāvilostas novada priekšsēdis Uldis Kristapsons sēdē ierosināja mainīt jaunās pašvaldības nosaukumu, uzskatot, ka Dienvidkurzemes novads būšot labskanīgāks, kam piekrita vairāki vietējie līderi. No Saeimas deputātu attieksmes varēja secināt, ka viņi šo priekšlikumu uz 3. lasījumu varētu atbalstīt.
Pašvaldību vadītāju uzstāšanās komisijas sēdē atklāja, ka viņi nav vienisprātis par potenciālā novada administratīvo centru – vieni piekrīt, ka tam jābūt Liepājā, kur izvietotas arī daudzas valsts iestādes.
Citi deva priekšroku Grobiņai, kas atrodas pie Liepājas.
Aizputes novada domes priekšsēdis Juris Grasmanis (NA) un Durbes novada priekšsēža vietnieks Andrejs Radzevičs joprojām uzskata, ka Rīgas–Liepājas šosejas abās pusēs izvietotais novads būtu pārāk liels un tas būtu jāsadala vismaz trīs pašvaldībās, par kuru attīstības centriem varētu kļūt Aizpute, Grobiņa un Priekule. Iespējams, varētu būt arī Nīcas novads. A. Radzevičs teica, ka no Ulmales Pāvilostas novadā līdz Nidai Rucavas novadā esot 120 kilometri un ceļā jāpavada pusotra stunda.
Tam, ka lielajos novados ir jābūt vairākiem attīstības centriem, kas nav tas pats, kas administratīvais centrs, piekrita ne tikai pašvaldību vadītāji, bet arī Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA). Viņaprāt, šajā gadījumā tie varētu būt Aizputē, Grobiņā un Priekulē. Taču, pēc deputāta domām, jauni attīstības centri būtu jānosaka visā Latvijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis sēdē sacīja, ka ministrijas rīcībā nav informācijas, ka kādā no šīm pašvaldībām būtu noticis straujš attīstības uzrāviens.
“Attīstības centrus savulaik izvēlējās voluntāri un tie nevar būt kā akmenī iecirsti,” uzskata Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis. Tiem nacionālās nozīmes attīstības centriem, kas bija modelī “deviņi plus 21” bija pieejamas vairākas ES fondu programmas, uz kurām nevarēja pretendēt pārējās pašvaldības.
Vairākums atbraukušo pašvaldību vadītāju vislabprātāk saglabātu novadu esošajās robežās ar dažiem izņēmumiem, piemēram, Priekules novada vadība atzina, ka šī pierobežas pašvaldība viena nevarētu pastāvēt un tā atbalsta lielā novada izveidošanu. Iedzīvotājus visvairāk uztraucot, kas notiks ar ceļiem, jo no Priekules uz Vaiņodi esot ceļš, “pa kuru praktiski nav iespējams pārvietoties”.
VARAM piedāvājums paredz, ka starp Liepāju un Lejaskurzemes novadu notiek sadarbība vairākās jomās.
Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA) sēdē informēja, ka tāda jau notiek. Pilsētai un apkārtējiem novadiem ir kopīga atkritumu apsaimniekošanas SIA “RAS 30”, tāpat notiek sadarbība izglītības, tūrisma, kultūras mantojuma saglabāšanas jomā. Taču viņš apšaubīja iespēju sagatavot kopīgu investīciju piesaistes plānu, jo pilsētas un lauku intereses atšķiras.
Liepāja domā par lidostas, ostas attīstību, lai līdzvērtīgi konkurētu ar Klaipēdu un citām pilsētām.
Telpas jaunā novada administratīvā centra izvietošanai pilsētas pašvaldība ir gatava nodrošināt. Jāatgādina, ka arī agrākā Liepājas rajona padomē pilsētas pašvaldība nebija. A. Radzevičs sēdē atzina, ka VARAM priekšlikums atgādina padomju laiku modeli, ilustrējot teikto ar fotouzņēmumu, kurā redzams, ka uz Rīgas–Liepājas šosejas, braucot no Skrundas puses, joprojām esot saglabājies uzraksts “Liepājas rajons”, kāds jau daudzus gadus vairs nepastāv.
