Arī omammai vajag mīlestību! Seniori attiecību meklējumos 0
Kopš 2015. gada viens otram jāvārdu teica vidēji ap tūkstoš senioru, bet pagājušajā gadā kāzu svinētāju skaits vecuma grupā 60 un vairāk gadu teju dubultojies. Lai gan eksperti laulību “bumu” skaidro ar pērn aprīlī pieņemtajām izmaiņām pensiju likumā, jo 74% senioru noslēdza laulību gada otrajā pusē, bieži vien galvenais iemesls tomēr ir vēlme veidot ilgstošas attiecības, rast sirds siltumu un mīlestību.
Nerāpties vientulības kalnā
Centrālās statistikas pārvaldes pērn veiktā aptauja liecina, ka sociālās atstumtības un vientulības izjūta palielinās, pieaugot vecumam, samazinoties ienākumu līmenim un sociālajiem kontaktiem.
Visasāk to izjuta vienatnē dzīvojoši seniori pēc 65 gadu vecuma – katrs piektais.
“Aiziešana pensijā ir viens no likumsakarīgiem cilvēka dzīves posmiem, jauna pieredze jeb attīstības krīze. Ja apkārt ir bērni, mazbērni, draugu un paziņu loks, ar kuriem kontaktēties, viss ir kārtībā. Taču cilvēkam, kuram darbs ieņēmis ļoti nozīmīgu vietu un kuram nav cita mērķa, kura dēļ dzīvot, pēc aiziešanas pensijā var rasties tukšuma sajūta, mocīt vientulība, mazvērtības komplekss,” norāda psihoterapeits Tarass Ivaščenko.
Ar gadiem paspilgtinās arī rakstura īpašības. Tie, kas visu mūžu dzīvi uztvēruši pozitīvi, arī vecumdienās saglabā optimismu, bet pesimists arvien aktīvāk pauž savu negatīvo nostāju pret dzīvi un apkārtējiem cilvēkiem. Vecumu novērst nevar, taču katrs var izvēlēties, kā novecot. Piemēram, uzdrošināties pieņemt jaunus izaicinājumus, būt atvērtam dažādām pārmaiņām, jaunām attiecībām, kas rada pozitīvo stresu, kurš liek mobilizēties fiziski un garīgi, ļaujot saglabāt emociju daudzveidību.
“Vientulības sajūta, garlaicība ir sociālo kontaktu trūkuma sekas. Iemācoties runāt par sevi, jūtot, ka arī citi ieklausās viņa teiktajā, par to pārdzīvo, ar laiku rodas jauni kontakti. Tā ir izeja no bezmērķības un bezcerības,” domā psihoterapeits.
Socializēšanās formas var būt dažādas – gan līdzdarbošanās interešu klubos un biedrībās, gan dzīves laikā pārtrūkušas draudzības atjaunošana, gan jaunu draugu, domubiedru vai romantisku attiecību meklēšana ar interneta starpniecību.
Piemēram, iepazīšanās portālā “otrapuse.lv” savu “īsto un vienīgo” cer atrast dažāda vecuma cilvēki, no tiem 54% vīriešu un 46% sieviešu.
Portāla vadītāja Valda Eglīte stāsta, ka seniori vecumā no 55 līdz 64 gadiem ir tikpat aktīvi kā jaunieši.
Nedaudz zemāka aktivitāte ir pēc 65 gadu vecuma, droši vien tāpēc, ka šajā iedzīvotāju grupā mazāk interneta lietotāju.
Viņa nepiekrīt stereotipam, ka pensijas vecumā otru pusi atrast ir gandrīz neiespējami: “Arī šajā vecumā cilvēki vēlas mīlēt un būt mīlēti, rūpēties par kādu vai vienkārši pavadīt kopā laiku. Situācija var būt dažāda – kāds ir šķīries vai palicis atraitņos, vēl kāds izaudzinājis bērnus un mazbērnus un saprot, ka vēlas parūpēties arī par savu labsajūtu. Lai iepazītos, ir nepieciešama vēlēšanās, ticība veiksmei un rīcība. Būtiskākā kļūda, kas traucē iepazīties, ir skeptiska vai noraidoša attieksme un neticība. Jo atvērtāks, pozitīvāks cilvēks, jo veiksmīgāk izdodas atrast partneri.”
Uzlūdz dāmas!
Pērn vairākās Latvijas pilsētās un novados bija izvietoti sludinājumi ar lūgumu atsaukties pensijas vecuma cilvēkus, kuri vēlas piedalīties jaunās režisores Katrīnas Tomašickas pilnmetrāžas dokumentālās filmas ‘”Uzlūdz dāmas!” uzņemšanā. Filma vēsta par jaunu attiecību un mīlestības meklējumiem, un tās ideja režisorei radās pēc tam, kad viņa uzzinājusi par arodbiedrību kluba “Vecrīga” deju vakariem, kurus kopš seniem laikiem iecienījuši arī seniori.
“Mūsu filmai ir trīs galvenie varoņi. Maijas kundzi atradu iepazīšanās portālā, kurā arī pati pavadīju kādu laiku, lai saprastu, kā seniori savstarpēji komunicē internetā. Tas ir daudz ērtāk, nekā publicējot sludinājumus avīzēs vai žurnālos.
Filmas varones lielākā problēma bija tā, ka nebija neviena, ar ko kopā aiziet uz teātri.
Viņa bija iepazinusies ar citām dāmām, ar kurām kopā brauca ceļojumos, devās uz koncertiem un festivāliem. Viņai bija arī neveiksmīga iepazīšanās pieredze, tiekoties un mēģinot veidot attiecības ar vīriešiem. Interneta pasaule ir diezgan liela viņas sociālās dzīves sastāvdaļa,” stāsta režisore. “Lielākā problēma ir tā, ka vīrieši gados daudz biežāk ir apveltīti ar dažādiem kompleksiem un grūtāk “izvelkami” uz reālu tikšanos. Seniori interneta vidē mēdz būt arī ļoti atvērti, neapzinoties, kādas briesmas šeit var draudēt. Tādēļ daudzi to izmanto, lai viņus apkrāptu.”
Stāsts par to, kā tika atrasta otra filmas varone Ainu, režisorei ir īpaši mīļš. Apmeklējot pensionāru biedrības, lai pētītu senioru socializēšanos, viņa pie sienas ievērojusi ar roku rakstītu sludinājumu: “Mīļās, labās, jaukās, sirsnīgās, čaklās vecmāmiņas! Lūgums atsaukties, kurai rūp mazmeitiņas vecumā ap 20 gadiem nākotne. Veicināt viņām iepazīties, draudzēties, iziet pie vīra ar jaunieti – 25 gadi, slaids, gara auguma, ar savu dzīvesvietu, stabiliem ienākumiem. Neapmeklē diskotēkas, labprāt ceļo, veic programmu iestādītāja darbu. Aina. P. S. Es meklēju līgaviņu, Mārtiņam nezinot.”
Tā kā bija pievienots arī tālruņa numurs, režisore viņai piezvanīja un piedāvāja filmēties. Izrādījās, ka jaukā un sirsnīgā seniore arī pati meklē attiecības un ļoti aktīvi iesaistās dažādos pasākumos.
“Mazdēlam līgavu tā arī neizdevās atrast, taču pašas Ainas stāstam ir laimīgas beigas,” atklāj Katrīna Tomašicka.
Trešais varonis, salaspilietis Harijs, ikdienā vada savu viesu namu, bet lielākā aizraušanās ir Argentīnas tango – deju nodarbības viņš apmeklē vairākas reizes nedēļā. Režisorei ir liels gandarījums, ka tēmu par attiecību veidošanu un mīlestības meklējumiem – gan internetā, gan reālajā dzīvē – viņa varējusi atspoguļot gan no sievietes, gan vīrieša skatpunkta. Filmā iekļauta virkne nelielu stāstiņu par pāriem, kuri viens otru atraduši jau cienījamā – 70 un pat 80 gadu vecumā.
“Manuprāt, lielākā problēma ir tā, ka bērni un mazbērni domā: “Ko gan tai omammai vajag – mēs taču regulāri ieskrienam, atnesam pārtiku, apdāvinām svētkos!”
Taču arī viņiem gribas just sirds siltumu, veidot attiecības ar citiem cilvēkiem.
Ceru, ka filma liks jaunākajām paaudzēm vairāk padomāt par savām ģimenēm, saviem senioriem, saprast, ka arī vecumdienās cilvēkam nepieciešama sapratne, attiecības, mīlestība, bet senioriem – būt aktīvākiem un pašapzinīgākiem, iet un iepazīties,” saka Katrīna Tomašicka.
Vēl atlikušas tikai pāris filmēšanas dienas, filma “Uzlūdz dāmas!” jau atrodas montāžā, top arī mūzika. Režisore cer, ka rudenī filmu jau varēs sūtīt uz starptautiskajiem festivāliem, bet pēc tam – demonstrēt Latvijas skatītājiem. Plānots šo filmu vadāt arī pa Latvijas reģioniem, lai to varētu noskatīties nelielās kinozālēs, bet pēc tam rīkot dažādus tematiskus pasākumus.
