Septiņus gadus vecs zēns miris no smadzeņu slimības, ko izraisījušas masalas, vairākus gadus pēc tam, kad ar tām saslima, vēl būdams zīdaiņa vecumā 4
Traģisks negadījums vēlreiz atgādina, cik bīstamas var būt šķietami jau sen pārslimotas infekcijas. Kā vēsta laikraksts “New York Post”, septiņus gadus vecs zēns Kalifornijā, Orindžas apgabala Bērnu slimnīcā miris no smagas smadzeņu slimības, kas attīstījās vairākus gadus pēc tam, kad viņš vēl būdams zīdaiņa vecumā bija saslimis ar masalām.
Masalas ir ļoti lipīga infekcija, kas izplatās ar gaisa pilieniem, cilvēkam klepojot, šķaudot vai pat elpojot. Slimība parasti sākas ar simptomiem, kas atgādina saaukstēšanos. Parādās paaugstināta temperatūra, iesnas, klepus un acu kairinājums. Vēlāk seko raksturīgie izsitumi, kas sākas uz sejas un aiz ausīm, un pakāpeniski izplatās pa visu ķermeni. Dažiem pacientiem mutē var parādīties arī mazi balti plankumi.
Lai gan lielākajā daļā gadījumu cilvēki izveseļojas, masalas var izraisīt arī nopietnas komplikācijas. Tās var skart plaušas vai smadzenes, izraisot pneimoniju, meningītu, krampjus, redzes traucējumus vai pat aklumu. Vislielākais risks ir zīdaiņiem un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Subakūts sklerozējošs panencefalīts
Konkrētajā gadījumā zēns ar masalām saslima tikai septiņu mēnešu vecumā. Ilgu laiku šķita, ka slimība ir pārvarēta, taču pēc vairākiem gadiem viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinājās.
Sešu gadu vecumā parādījās krampji un kognitīvo spēju pasliktināšanās. Ārsti vēlāk noteica diagnozi subakūts sklerozējošs panencefalīts, kas ir reta, bet letāla smadzeņu slimība.
Šī slimība attīstās tad, kad organismā saglabājas izmainīts masalu vīruss, kas gadiem ilgi var palikt neaktīvs, bet vēlāk sāk bojāt smadzenes. Tā sastopama ļoti reti, aptuveni vienā no 50 000 gadījumu, tomēr sekas ir smagas un neārstējamas.
Slimības sākums parasti ir grūti pamanāms. Bērnam var mainīties uzvedība, pasliktināties spējas mācīties vai veikt ikdienas darbības. Var parādīties neskaidra runa vai kustību koordinācijas traucējumi. Vēlāk attīstās krampji un nekontrolētas kustības, kas pakāpeniski kļūst arvien izteiktākas.
Slimībai progresējot, tiek bojātas arvien vairāk smadzeņu funkcijas. Parādās kustību traucējumi, muskuļu stīvums un pakāpeniska smadzeņu darbības pasliktināšanās, kas līdzinās demencei. Cilvēks zaudē spēju patstāvīgi funkcionēt, pasliktinās redze un spēja uztvert apkārt notiekošo.
Noslēdzošajā stadijā slimnieks kļūst pilnībā atkarīgs no apkārtējo palīdzības. Parādās grūtības ēst, norīt ēdienu un elpot. Šis stāvoklis var ilgt mēnešiem vai pat gadiem ilgi, taču visbiežāk tas beidzas letāli.
Speciālisti skaidro, ka šādos gadījumos vīruss faktiski ilgstoši paliek smadzenēs un pakāpeniski izraisa neatgriezeniskas izmaiņas. Slimība var parādīties pat daudzus gadus pēc sākotnējās inficēšanās, kad šķiet, ka viss jau ir sen aiz muguras.
Pašlaik šai slimībai nav efektīvas ārstēšanas, tāpēc īpaši svarīgi ir profilakse.
Vakcinācija pret masalām ir galvenais veids, kā pasargāt gan sevi, gan apkārtējos no šādām smagām sekām. Vakcīnas palīdz novērst ne tikai pašu infekciju, bet arī tās iespējamās komplikācijas nākotnē.
