“Lūdzu, pastāstiet par ēku dobumu (gaisas spraugu) siltināšanu? Kādi priekšdarbi tam vajadzīgi, kā tas notiek, kādas ir alternatīvas?” 
Jānis T. Aloja novadā

Lasītākie

7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos

Krievu murgs Turcijā: turki Krievijas pilsoņus izsēdina no lidmašīnām un neļauj lidot uz citām valstīm

TV24

Ojārs Rubenis: “Tikai debilu cilvēku apziņā var būt tāda sajūta, ka mēs varam braukt pa tādiem ceļiem un tādām Rīgas ielām…”

Lasīt citas ziņas

Bieži vecāko māju sienās ir gaisa sprauga, kas izveidota starp koku un mūri vai mūri un mūri. Apšujot koka ēku ar ķieģeļiem, parasti tā kalpo tikai kā vēja barjera. Iemesls ir vienkāršs. Gaisa kārta kā siltumizolators darbojas vienīgi noslēgtā, hermētiskā telpā. Ja tur ir spraugas, siltums ceļas uz augšu un izplūst, no apakšas iesūcot vēso gaisu. Jo lielāka ir temperatūras starpība, jo vilkme spēcīgāka. Ja to izdodas likvidēt, gaisa sprauga kopā ar sienas ārējo daļu spēj kalpot arī kā siltinājums.

Izmantojot tradicionālos birstošos materiālus, gaisa spraugu kvalitatīva nosiltināšana ir darbietilpīga, jo nepieciešams, lai visur būtu vienāds izolācijas slānis. Piedevām šie materiāli ar laiku krietni nosēžas.

Ziemeļamerikas indiāņu zvēru horoskops. Uzzini, kurš dzīvnieks esi tu!

Kartupeļu neraža: “Puse mizās, nesmuki tupenīši ar lieliem robiem, kur dziļas “acis””

FOTO. Unikālā zemūdens talka Jelgavā pulcē vairāk nekā 20 ūdenslīdējus, kas no Driksas izceļ simtiem kilogramu atradumu. Kādi tie ir?

Mājas sienu siltumizolāciju drošāk uzlabot ar modernajiem materiāliem. Daži speciālisti rekomendē spraugas aizpildīt ar ekoloģiskajām ekoputām HK35, citi iesaka efektīvo RigaPerl vai ekonomisko Termopor. Katrā ziņā tie visi izmaksā lētāk nekā kapitāla ārsienu vai iekšsienu siltināšana, noteikti uzlabojot siltumizolāciju, ko veidos ne tikai putu slānis, bet arī ķieģeļu kārtas biezums. Jāatceras, ka bez gaisa spraugas aizpildīšanas siltināt ārsienas nav vērts.

Ekovate

Modernā ekovate ir veselībai nekaitīgs siltumizolācijas materiāls, kas sevi pozicionē kā ekoloģisku produktu. To izgatavo no celulozes šķiedras (81 % šķirota makulatūra) ar dabīgo sāļu piedevām (12 % antipirīns un 7 % antiseptiķis). Ekovatei ir labas tehniskās īpašības – siltumvadība, gaisa caurlaidība, mitrumizturība, skaņas izolācija un ugunsdrošība. Iestrādes laikā materiālā rodas daudz noslēgtu gaisa kabatu, kas efektīvi nobremzē gaisa plūsmas. Ekovate ugunsgrēka laikā neizdala veselībai kaitīgas vielas. Kā organisks materiāls tā spēj viegli uzņemt un ātri arī atbrīvoties no mitruma. Pēc caurmirkšanas tā visu lieko izvada līdz siltinājuma dabiskajam mitruma līmenim (10 – 12 %), tāpēc nav nepieciešams izmantot tvaika barjeras.

Ar ekovati, izmantojot pūšanas metodi, var aizpildīt spraugas, kas ir platākas par 7 cm. Un tas notiek pavisam vienkārši – bēniņos iebāžot spraugā pūtēja uzgali.

– Šis ir lētākais spraugu aizpildīšanas materiāls. Atkarībā no darbu sarežģītības izmaksas ir par 20 % – 30 % mazākas nekā termoputām un vairākas reizes mazākas nekā putu polistirola – grafīta izolācijas materiālam HK 35, – iesaka SIA “Vides tehnika” tirdzniecības vadītājs” Intars Rozmans.

RigaPerl

RigaPerl 035 ir vācu zinātnieku radīts jaunās paaudzes materiāls, kurš domāts ēku spraugu siltināšanai. Tās ir sīkas, ar grafītu noklātas putuplasta bumbiņas, kas niecīgās savstarpējās berzes rezultātā slīd un tek kā ūdens – nonākot sienas spraugā, tās ātri nokļūst zemākajās vietās. Lodīšu apdare ar grafīta pulveri nodrošina arī mitruma atgrūšanu. Veidojas elpojoša izolācijas kārta ar mazu siltumvadāmības koeficientu, kam ir maza siltā gaisa caurlaidība. Tomēr pirms izmantošanas vienmēr rūpīgi jāapseko māja, vai arī sienā nav caurumi, jo savādāk ļoti kustīgais materiāls vienkārši iztek. Hermētiskumu parasti pārbauda, ielaižot starpsienas spraugā dūmus un skatoties, kur tie izplūst. Izmanto arī speciālu videokameru.

Ieklāšanas tehnoloģija nedaudz sarežģītāka: vispirms fasādē izurbj vairākus 25 mm caurumus, caur kuriem ar speciālu tehniku iepilda materiālu. Katram gadījumam viens speciālists visu laiku seko, vai kaut kur neparādās granulu straumīte. Ja parādās, plaisu operatīvi likvidē ar stikla vati. Urbumus pēc tam aiztaisa ar fasādei piemēroru materiālu. Vairāku gada laikā arī RigaPerl nosēžas apmēram par 10 %, piemēram, uz 300 cm sienas – 30 cm. Tomēr nelielā temperatūras starpība pašā augšpusē zem jumta nav jūtama, jo siltais gaiss mājā ceļas uz augšu. Līdzīgs ir siltumizolācijas materiāls HK 35. Ja nepieciešams, šo materiālu var ievadīt arī no ēkas iekšpuses, nebojājot telpu izskatu.

– Pareizi iestrājot, mājas kopējā siltuma ekonomija var sa­sniegt 25 % – 30 % un temperatūra iekšpusē palielināties par 3 – 4 grādiem, – optimistiski noskaņots ir “RB&B” projektu vadītājs Harijs Tučs.

Termopor

Termoputas ir ķīmisks šķīdums, kuru ar saspiestu gaisu iepūš spraugā, kur tas pārvēršas miljonos sīku gaisa burbulīšu. Tie sastingstot kļūst par baltu, mīkstu, mitruma necaurlaidīgu materiālu. Termoputas nesmaržo, nepūst, nepelē, nebojājas, nebīstas no sala, toties elpo – laiž cauri ūdens tvaikus, neuzsūcot mitrumu. Pasargā koksni pret pūšanu, metālu – pret koroziju un bremzē arī degšanu. Termoputām ir vairāki nosaukumi un piegādātāji. Vācu ražotās Termopor blīvi aizpilda telpu un samazina siltā gaisa cirkulāciju. Pie reizes aptur kukaiņu un kaitēkļu iemitināšanos. Lai putas ievadītu, nepieciešams ik pa metram mājas sienās izveidot mazas atveres. Darba izmaksas atkarīgas no spraugu lieluma un sienu laukuma. Jo vairāk materiāla un caurumu, jo kopā dārgāk.

– Nelielas 200 m2 mājas starpsienu spraugas aizpildīšana ar vācu Termopor izmaksā ap Ls 1000. Pēc putu iepūšanas caurumus aizdarām ar fasādei līdzīgu materiālu un satīrām arī pagalmu, – sola”Silts nams” siltināšanas būvtehniķis Mārtiņš Atkauķis.