Sievietes operācija tika atcelta, jo viņa uzdrošinājās iebilst transseksuālai medmāsai: “Man nav bail runāt atklāti” 122
Pensionēta juriste Terēza Stīla apgalvo, ka viņa gandrīz nomira, kad privātā slimnīca The Princess Grace Hospital Londonā atcēla viņai svarīgu operāciju. Tas notika pēc tam, kad viņa pieprasīja, lai viņu aprūpē tā paša dzimuma pārstāve pēc likumā noteiktām tiesībām, vēsta “Daily Mail“.
Koša lūpu krāsa bija pirmā lieta, kas izcēlās. Tas turpina mulsināt Terēzu vēl šodien. Persona, kas bija pieklauvējusi pie durvīm un ienākusi ārstniecības telpā, kur Terēzai tika veikta pirmsoperācijas pārbaude, tostarp ņemtas intīmās uztriepes, bija medmāsa. “Tomēr, tiklīdz medmāsa sāka runāt, tas apstiprināja manas pirmās domas — tas ir vīrietis,” viņa stāsta.
Patiesībā medmāsa bija transsieviete. “Bet noteiktos kontekstos es paturu tiesības viņu saukt par vīrieti, jo viņš ir vīrietis,” viņa uzsver.
“Es uzskatu un zinu, ka tas tagad ir pretrunīgs jautājums, bet tas ir bioloģisks fakts – pat tad, ja vīrietim tiek veikta operācija (un lielākā daļa to nedara; viņi saglabā dzimumlocekli), tas nepadara viņu par sievieti.”
Sods par lūgumu
Kad Terēza atgriezās mājās, viņa nosūtīja e-pastā sūdzību par pacienta cieņas pārkāpumu par transmedmāsas ienākšanu telpā bez atļaujas, atkārtojot savu lūgumu pēc tā paša dzimuma pārstāvju aprūpes.
Viņa arī lūdza nodrošināt, ka pēc operācijas visi vīrieši, izņemot ķirurģijas komandu, ieies telpā tikai ar viņas iepriekšēju piekrišanu.
Tomēr divas dienas vēlāk Terēza bija pārsteigta, atverot slimnīcas izpilddirektores Maksīnas Estopas Grīnas e-pastu, kurā bija rakstīts: “Mēs nepiekrītam jūsu pārliecībai un nespējam ievērot jūsu prasības.” Viņa informēja Terēzu, ka operācija tiek atcelta. E-pasta ziņojumos starp darbiniekiem tika apspriests, ka viņi “uztver pacienta lūgumu un pamatojumu kā dzimuma diskrimināciju pret … slimnīcas darbiniekiem”.
“Es biju izmisusi, bet slimnīcā neviens neatbildēja uz manu zvanu,” viņa atceras.
Slimnīca sākotnēji apsūdzēja Terēzu medmāsas diskriminācijā.
Tomēr kā sods par viņas dzimumkritiskajiem uzskatiem vai, kā Terēza saka, “manu neticību dzimumu ideoloģijai”, bija operācijas atcelšana, kas bija plānota pagājušā gada oktobrī.
“Es biju pie nāves durvīm”
Kad viņa beidzot tika operēta pēc atbalstītāju, kuri bija satriekti par viņas situāciju, masu demonstrācijām, Terēzas stāvoklis bija pasliktinājies un viņai bija izveidojies abscess, kas izraisīja komplikācijas.
“Es biju pie nāves durvīm. Mans svars bija strauji samazinājies, un man bija spēcīgas sāpes.”
Problēmas arī pagarināja viņas atveseļošanās periodu par vairākiem mēnešiem. “Es uzskatu, ka tas notika tikai tāpēc, ka mani uzskati balstās uz bioloģiskiem faktiem. Es biju tā, kura tika diskriminēta.”
Kopš tā laika viņa ir atklājusi, cik toksiska ir dzimuma identitātes problēma. Citi priecājās par viņas slikto veselību, sakot, ka vēlas, lai viņa būtu nomirusi uz operāciju galda.
Viņa saka, ka Terēzas pārliecību, ka viņai ir taisnība, ir pastiprinājuši stāsti par citām sievietēm, kuras pie viņas nākušas ar pārliecību, ka arī viņas ir bijušas satraucošas dienas kārtības upuri, ko, viņasprāt, virza transaktīvisms. .
“Viņiem ir visas tiesības to [tā paša dzimuma pārstāvju aprūpi] prasīt. Es sazinājos ar sievieti, kurai ir draudēts tāpēc, ka viņa nepiekrita, ka viņas intīmo aprūpi veic vīrietis. Tas ir nepareizi,” uzsver Terēza.
Terēzai ir iespēja vērsties tiesā, taču viņa ir paziņojusi, ka atteiksies no tiesvedības, ja slimnīca ieviesīs aizsardzību citiem pacientiem un saskaņos savu politiku ar Vienlīdzības likumu.
Kas ir Terēza Stīla?
Viņas kritiķi uzskatīs viņu par “terfu” (transizslēdzošu radikālu feministu).
Pirms pārkvalificēšanās par advokāti viņa strādāja par bioķīmiķi. “Mana pieredze ir zinātne,” viņa paskaidro. “Man ir divi grādi imunoloģijā un tiesu zinātnē. Es domāju kā zinātniece. Es esmu racionāliste.”
Es vēl neesmu redzējusi pierādījumu, ka dzimumu ideoloģija ir kaut kas vairāk nekā uzskatu sistēma. Tā ir gandrīz reliģija.
Kad viņa aizgāja pensijā, Terēza iesaistījās sieviešu tiesību kustībā. Viņas kompetences joma? Slimnīcas un viena dzimuma telpas. Viņa vadīja augsta līmeņa izmeklēšanu, ko vēlāk uzsāka Sieviešu tiesību tīkls, par vardarbību pret sievietēm slimnīcās.
Viņa vairs nestrādā, atzīstot, ka viņas veselības problēmas ir bijušas faktors. “Man kā pensionārei nav darba, no kura mani varētu atlaist par strīdīgu uzskatu paušanu. Esmu neparastā situācijā, kad varu izteikties. Ļoti maz sieviešu spēj to izdarīt mūsdienās.”
“Šis gadījums ir nozīmīgs, jo reti kad šīs problēmas pārvēršas tik publiski. Varētu būt, ka tas ir vienreizējs gadījums — ļoti neparasts apstākļu kopums,” Terēza nav pārliecināta.
“Tas notiek ne tikai ar mani. Tas notiek ar sievietēm, kuras ir daudz neaizsargātākas nekā es. Vienīgā atšķirība ir tā, ka viņas baidās runāt. ES nebaidos.”
