Saindēšanās ar kurkurbitacīnu jeb brīdis, kad gurķis kļūst indīgs un nav ēdams 0
Gurķi ir viens no iecienītākajiem vasaras dārzeņiem, taču pirms tos pievienot salātiem vai izmantot marinēšanai, vērts pievērst uzmanību to garšai. Izteikti rūgts gurķis var liecināt par paaugstinātu kukurbitacīnu daudzumu, un šādu dārzeni uzturā lietot nevajadzētu.
Kukurbitacīni ir dabiskas vielas, kas sastopamas ķirbju dzimtas augos, tostarp gurķos, cukīni un ķirbjos. Tās augiem kalpo kā dabiska aizsardzība pret kaitēkļiem un dažādiem vides faktoriem.
Parasti gurķos kukurbitacīnu ir ļoti maz, tomēr atsevišķos gadījumos to daudzums var būt ievērojami lielāks. Tieši šīs vielas dārzenim piešķir izteikti rūgtu garšu.
Rūgtums ir galvenā brīdinājuma pazīme
Eksperti iesaka pirms gurķa izmantošanas ēdienā nogaršot nelielu tā gabaliņu. Gurķim vajadzētu būt ar maigu un svaigu garšu. Ja tas ir izteikti rūgts, ēšanu vajadzētu nekavējoties pārtraukt un dārzeni izmest.
Šāds rūgtums var liecināt par augstu kukurbitacīnu koncentrāciju. Tas pats attiecas arī uz cukīni, ķirbjiem un citiem ķirbju dzimtas dārzeņiem.
Saindēšanās ar lielu kukurbitacīnu daudzumu ir reta, tomēr atsevišķos gadījumos tā var izraisīt nepatīkamus simptomus – sliktu dūšu, vemšanu, caureju, vēdera sāpes un krampjus. Smagākos gadījumos iespējamas arī nopietnākas veselības problēmas.
Svarīgi arī zināt, ka kukurbitacīnus nevar vienkārši likvidēt, gurķi nomazgājot, pagatavojot vai iemarinējot. Tāpēc, ja dārzenim ir neparasti izteikta rūgta garša, drošākais risinājums ir to neēst.
Turklāt rūgtums ne vienmēr nozīmē, ka gurķis ir vienkārši “vecs” vai sabojājies. Paaugstināts kukurbitacīnu daudzums var būt saistīts arī ar apstākļiem, kādos augs audzis.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
