Vai CSDD bijušais valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks varētu nonākt uz apsūdzēto sola? 0
Pēc vērienīgās CSDD datu noplūdes publiskajā telpā izskanējuši jautājumi par to, kuram ir jāuzņemas atbildība? Vai par nepietiekamu personas datu aizsardzību iespējams saukt pie atbildības arī bijušo CSDD vadību? TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” savu vērtējumu sniedza bijušais CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.
Aksenoks uz jautājumu, vai viņš pēc notikušā varētu nonākt uz apsūdzēto sola, uzsvēra, ka, vērtējot iespējamu personas atbildību, vispirms būtu jānoskaidro cēloņsakarība starp konkrētās personas rīcību un nodarīto kaitējumu.
Viņš norādīja, ka no juridiskā viedokļa ar faktu, ka cilvēks ieņēmis noteiktu amatu, vien nepietiek, lai automātiski viņu vainotu par notikušā sekām. Būtu nepieciešams pierādīt, kā tieši konkrētā amatpersona ar savu rīcību vai bezdarbību ir radījusi kaitējumu.
“Kā jurists es varu teikt, ka ir jābūt kādai cēloņsakarībai starp nodarīto kaitējumu un personas rīcību. Es šobrīd īsti neredzu, kāda šī cēloņsakarība varētu būt.”
Sarunas laikā Aksenokam tika vaicāts arī, uz ko viņš kā bijusī amatpersona šobrīd ir visvairāk apvainojies saistībā ar notikušo. Viņš šādu formulējumu noraidīja, sakot, ka uz nevienu nav apvainojies. Tāpat viņš nepiekrīt pieņēmumam, ka notikušajā pirmām kārtām vainotu pats sevi. Aksenoks skaidroja, ka darbs CSDD vadībā vienmēr bijis saistīts ar dažādiem riskiem. Viņaprāt, šo gadu laikā organizācijā izdevies novērst un pārvarēt daudzus riskus, tomēr šoreiz pretī bijis uzbrucējs, kurš izrādījies pārāks. “Es ne uz vienu neesmu apvainojies,” norādīja Asenoks.
Uz jautājumu, vai viņš notikušajā vaino pats sevi, Aksenoks atbildēja: “Nē, bet es neesmu apvainojies. Es apzinājos, ka šāds darbs, ko es darīju, ir saistīts ar lieliem riskiem.”
Bijušais CSDD vadītājs uzsvēra, ka viņa laikā dažādi riski tikuši apzināti un ar tiem strādāts. Tomēr konkrētais incidents, viņaprāt, parādījis situāciju, kad uzbrucēja spējas bijušas lielākas par organizācijas iespējām to novērst: “Mēs šajos gados ļoti daudz riskus esam novērsuši, pārvarējuši. Šis bija gadījums, kad tiešām uzbrucējs bija pārāks.”
CSDD kiberuzbrukums, par kuru kļuva zināms augustā, skāris ievērojamu daudzumu informācijas. Veicot incidenta izpēti, noskaidrots, ka uzbrucējs ieguvis informāciju, kas bija ietverta CSDD maksājumu kvītīs laika posmā no 2008. līdz 2026. gadam. Kopumā incidents varētu skart aptuveni 1,2 miljonus fizisko personu un ap 200 000 juridisko personu.
