Everesta ledājus apdraud ne tikai klimata pārmaiņas: izrādās, savu artavu dod arī tūristu dabiskās vajadzības 0
Everesta ledājiem nākas saskarties ar pārsteidzošu problēmu, tos ietekmē ne tikai klimata pārmaiņas, bet arī tūkstošiem alpīnistu dabiskās vajadzības. Starptautiska pētnieku komanda aprēķinājusi, ka tikai uz ledus nonākušais urīns vien gada laikā teorētiski varētu veicināt vairāk nekā 150 tonnu ledus un sniega kušanu, vēsta “Bild”.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Regional Environmental Change”, zinātnieki pievērsušies Khumbu ledājam Everesta Nepālas pusē. Aptuveni 5473 metru augstumā atrodas Everesta bāzes nometne, no kuras ik gadu tūkstošiem alpīnistu dodas ceļā uz 8849 metrus augsto virsotni.
Pieaugošais alpīnistu, pārgājienu dalībnieku un ekspedīciju atbalsta personāla skaits bāzes nometnes apkārtnē palielina slodzi uz ledāju. Piemēram, 2023. gada pavasarī šajā teritorijā uzturējās aptuveni 2000 cilvēku.
Kopš 2024. gada alpīnistiem fekālijas jānogādā maisos atpakaļ ielejā. Taču līdzīga prasība neattiecas uz urīnu, kas joprojām nonāk tieši uz ledus.
330 000 litru urīna vienā sezonā
Lielā augstumā cilvēkiem nepieciešams uzņemt daudz šķidruma. Pētnieki lēš, ka viens alpīnists 50 dienu ekspedīcijas laikā dienā saražo aptuveni trīs litrus urīna.
Ja ņem vērā aptuveno cilvēku skaitu, kas sezonas laikā uzturas bāzes nometnes apkārtnē, kopējais urīna daudzums var sasniegt aptuveni 330 000 litru.
Pētnieku aprēķinos redzams, ka šī urīna siltums vienā sezonā teorētiski varētu izkausēt aptuveni 154 tonnas ledus.
Urīns ir aptuveni 37 grādus silts, tādēļ, nonākot uz ledus, tas nodod tam siltumu un veicina kušanu. Taču zinātnieki uzsver, ka 154 tonnu aplēse ir maksimālais teorētiskais scenārijs.
Aprēķinā pieņemts, ka viss urīna siltums tiek nodots ledum. Reālajos apstākļos daļa siltuma tiek zaudēta, piemēram, ja šķidrums iesūcas akmeņos, tādēļ faktiskais ietekmes apjoms, visticamāk, ir mazāks.
Ne tikai urīns
Pētnieki aprēķinos ņēmuši vērā arī degvielu, ko Everestā izmanto apkurei un ēdiena gatavošanai. Ja pievieno tās radīto siltuma ietekmi, kopējais teorētiski izkusušā ledus un sniega daudzums varētu sasniegt aptuveni 2492 tonnas.
Zinātnieki uzskata, ka problēmu varētu mazināt, pārceļot Everesta bāzes nometni uz sausu, no ledus brīvu teritoriju. Tas ne tikai samazinātu cilvēku radīto slodzi uz ledāju, bet arī varētu uzlabot ekspedīciju drošību.
Tomēr cilvēku klātbūtne Everestā rada arī citas vides problēmas. Uz kalna joprojām uzkrājušies vairāk nekā 50 tonnas atkritumu.
Nepāla iepriekš bija sākusi īstenot programmu, kuras ietvaros alpīnistiem maksāja par no kalna lejā nogādātajiem atkritumiem. Taču pagājušajā gadā programma tika pārtraukta, jo tā nesasniedza cerētos rezultātus.
