Lielāka skola – lielāka alga 12
A. Priekulis teic: esošā skolu finansēšanas sistēma, kurā “nauda seko skolēnam” likusi skolām strādāt pie attīstības, lai piesaistītu arvien vairāk skolēnu. Jaunais modelis skolu vadībai vairs nelikšot tik ļoti pievērsties izglītības kvalitātei, jo saņemtais finansējums būs mazāk atkarīgs no skolēnu skaita.
Jāsaka gan, ka nav tā, ka klašu lielums jaunajā modelī nemaz neietekmēs skolotāju algu. IZM iecerējusi sadalīt skolas piecās grupās, ņemot vērā klašu piepildījumu. Skolotāju vidējā alga tiks reizināta ar koeficientu, kas būs atkarīgs no klašu piepildījuma. Cik liela varētu būt atšķirība starp algām mazākajās un vislielākajās skolās, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pagaidām neatklāj. Visticamāk, vēl nezina.
Tieši tāda ir lielākā problēma, ieviešot jauno skolotāju algu modeli: sistēma tiek veidota, nezinot, cik naudas piešķirs tās īstenošanai. Tam, ka ar esošo finansējumu pedagogu algām nepietiks, lai jaunajā modelī labāk atalgotajiem skolotājiem algas nesamazinātos, piekrīt gan M. Seile, gan arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma, ar ko vakar tikās LIZDA pārstāvji. Pagaidām pedagogu algām papildus rezervēti vien trīs miljoni eiro. Arodbiedrības pārstāvji saka: vajadzēs vismaz 15 miljonus. Tā kā nav zināms, cik naudas būs, nav arī skaidrs, cik tad skolotāji varētu pelnīt par 36 stundu darba nedēļu. Iepriekš izskanējis, ka vidējā alga par šādu darba nedēļu varētu būt 709 eiro, taču ministre vairs nesauc nekādus skaitļus un sola, ka nākamā mācību gada algu skolotāji zināšot vien maijā. Līdz tam laikam jāveic aprēķini.
Vakardienas tikšanās laikā spriests arī par to, kādu “sociālo spilvenu” varētu veidot tiem skolotājiem, kam jaunajā skolotāju nodarbināšanas un algošanas sistēmā vieta skolā tomēr vairs neatradīsies.
