Slepkavas kamīnā un baroneses smalko papēdīšu klaboņa! Latvijas pilis un muižas, kurās spokojas 3
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ceļojot pa Latviju, bieži nācies klausīties vietējo gidu stāstījumā par muižās un pilīs mītošajiem spokiem. Nepiederu cilvēkiem, kuri tam tic, taču šie stāsti ir interesanti un paliek prātā labāk nekā piļu un muižu būvēšanas gadskaitļi.
Iespējams, spoku stāstiem var būt arī kāds racionāls pamats, jo neredzamo enerģiju pasaule ap mums vēl nav pilnībā izpētīta, un īpaši jūtīgi cilvēki – ekstrasensi – dažkārt apstiprina dažādas anomālijas, kas zināmos apstākļos varētu izskaidrot dīvainās parādības.
Lai vai kā, spoku stāstu netrūkst – gandrīz ar katru pili un muižu saistās kāds noslēpumains vai baiss atgadījums, kādēļ te sācis spokoties. Neapšaubāmi slavenākā ir leģenda par Turaidas Rozi, kas pārtapusi Zigmara Liepiņa operā, un arī Dundagas pilskundzes istabenes rēgs – Zaļā jumprava – devusi ierosmi Raimonda Paula un Guntara Rača mūziklam.
Nelaimīgas mīlestības dēļ
Spoku stāstu pirmsākumi ir dažādi. Ērberģes muižas Zilā dāma dzīves laikā bijusi muižas īpašnieka barona fon Hāna māsa, bet viņas dvēsele nevarot rast mieru, jo viņa noindējusies nelaimīgas mīlestības dēļ.
Elejas muižas īpašnieka sešpadsmitgadīgā meita grāfiene Dagmāra fon Medema arī iemīlējusies ne muižnieku kārtas puisī un ieslēgta muižā, lai nevarētu doties mīļotajam līdzi medībās. Tomēr jaunava izlēkusi pa logu un nositusies.
Tēvs aiz bēdām licis logu aizmūrēt, bet meitas spoks melnā mednieces tērpā joprojām parādoties Elejas muižas parkā – vai nu ar lākturīti rokās, vai auļojoša zirga mugurā.
Savukārt Ēdoles pils Sarkanajā zālē esošais kamīns slēpj baisu slepkavību – abi pilskunga Ulriha fon Bēra mazdēli iemīlējušies Dundagas pils īpašnieka meitā Annā Sibillā Maidelā un sākuši naidoties, līdz duelī Johans nogalinājis Frīdrihu.
Izlietās brāļa asinis neesot bijis iespējams nomazgāt, tādēļ šajā vietā uzbūvēts kamīns, bet nelaimes vaininiece Sibilla zaļā kleitā joprojām staigājot pa pils zālēm un istabām.
Mistisku sajūtu apņemtā Cesvaines pils
Klīst nostāsti, ka Cesvaines pils kreisajā pusē tā dēvētajā Spoku tornītī uz grīdas esot nepabeigta kāršu spēle. Durvis uz turieni neved, bet tos, kuri tur ielūkojušies pa logu, piemeklējušas lielas nelaimes.
Kad 2002. gada decembra sākumā pilī izcēlās ugunsgrēks, liesmās virs Spoku tornīša daži redzējuši rūķa seju, citi skeleta galvu.
“Par šiem nostāstiem neesam sajūsmā un apšaubām to izcelsmi. Diemžēl virtuālajā vidē tie dzīvo un ir tūristu pieprasīti. Arī par vizbulīšu pļavu, kur apglabāta barona slepenā mīļākā. Par Ādolfa fon Vulfa ārlaulības bērniem ir pat sarakstīta grāmata – ģimenes leģenda.
Nezināmais un neizpētītais vienmēr rosina ļaužu fantāzijas, un varbūt tajās atrodams arī kāds patiesības grauds,” atklāj Cesvaines TIC tūrisma konsultante Lilita Ļava. Vietējie iedzīvotāji pieļauj, ka nostāsti par spokiem radušies tādēļ, ka pilī darbojusies skola un bijusi vēlme audzēkņus atturēt no bīstamām izklaidēm.
“Biežāk dzirdēts stāsts par pils rietumu spārna otrā stāva gaiteni, kur kungu laikos bijušas bērnu guļamistabas, un arī tagad tur reizēm esot dzirdama baroneses smalko papēdīšu klaboņa. Gaismai īpatni atspīdot, šis gaitenis vēlos vakaros, no pagalma skatoties, šķiet apgaismots, un dažkārt pilī strādājošie atgriezušies, lai izslēgtu aizmirsto gaismu, – tik pārliecinoša bijusi šī vīzija.
Pils cilvēki arī stāsta par neizskaidrojamu fizisku sajūtu – it kā kāds neredzams tēls būtu nostājies cieši blakus vai ar gaišu plūsmu naksnīgajā pilī aizslīdējis garām tuvākajai durvju ailai. Tas varētu būt barona mīļotās sievas Igaunijas baltvācietes Annas Natālijas Štēlas fon Holšteinas gars.”
Spoks žilbinātājs
Vakara apgaismojumā tuvojoties Odzienas pils drupām ar augsto, tukšām logu ailām rotāto torni, pārņem tiešām spokaina sajūta, ko vēl paspilgtina leģenda par bijušo pilskungu fon Brimmeru, kurš esot brāļojies ar pašu nelabo.
Sātans viņam uzdāvinājis burvju spieķi, kas vairo slavu un bagātību, bet baronam pateicībā par to savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā bijis jāapprec velna meita.
Taču fon Brimmers doto solījumu nav turējis un apprecējis kādu dižciltīgu vācu augstmaņa meitu, tādēļ sātans viņu sodījis – padarījis vājprātīgu.
Barons kļuvis tik traks un nevaldāms, ka dēls licis viņu ieslodzīt pils tornī, kur tēvs sev kavējis laiku, ar sudraba paplāti žilbinādams garāmbraucošos zirgu pajūgus. Pēc nāves barona dvēseli nav vēlējies paturēt ne Dievs, ne velns, un viņa gars palicis pils tornī. Tādēļ arī mūsdienās, ātri braucot garām pilij, daudzi autovadītāji pēkšņi tikuši apžilbināti.
Rudmatis baltā apmetnī
Ar spoku stāstiem ir tā – gribi tici, gribi netici –, jo ir dažādi teicēji, kuru paustais nereti visai būtiski atšķiras pat par vienu un to pašu pili vai muižu. Piemēram, par Lielauci ir nešpetni spoku stāsti, kas aprakstīti grāmatā “Spukhäuser im Baltikum”, ar ko vietējo biedrību “Lielauces attīstībai” iepazīstinājis bijušais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.
Nobeidzot spoku sadaļu, tur cita starpā teikts, ka “šie starpgadījumi ir pilnībā sacerēti, un tiem nav nekā kopīga ar iepriekš minēto grāfu Konstantīnu fon der Pālenu”, jo viņa laikā Lielaucē nav bijis nekādu okulto parādību.
Stāstnieces lomā bijusi Lielauces pils pārbūves arhitekta Iversa meita Ērika Linka: “Kādā drūmā, lietainā oktobra dienā (domājams, 1902. gadā) gāju pa lieliski kopto parku pastaigāties. Uz brīdi es redzēju sev priekšā pa dārza celiņu ejam pavisam baltā ģērbušos vīru rudiem matiem un bārdu.
Viņa baltais uzvalks bija no garspalvaina vilnas filca, kas izskatījās kā kaukāziešu jātniekmētelis. Vīrs nēsāja brilles. Viņš bija pietiekami tālu no manis, un vēlējos to skaidrāk saskatīt, tādēļ sāku soļot ātrāk, bet arī vīrs soļoja naskāk. Tad es pār zemajām margām pārlēcu zālienā un gribēju viņam aizšķērsot ceļu, taču tajā pašā acumirklī redzēju zibenim līdzīgu gaismas parādību, un vīrietis bija pazudis.
Tas notika liela, plaša laukuma vidū pils priekšā – tur nebija ne koku, ne krūmu, aiz kuriem varētu paslēpties. Es drausmīgi pārbijos un kliegdama skrēju prom.”
Šie ir tikai daži intriģējošākie spoku stāsti, lai smeltos ierosmi Latvijas piļu un muižu apceļošanai, jo jau 31. oktobrī paredzēts sarīkot tradicionālo Leģendu nakti, kuras norisi gan noteiks tā brīža epidemioloģiskā situācija valstī un noteiktie ierobežojumi. Vairāk informācijas, zvanot pasākuma koordinatorei Zandai Zariņai pa tālruni 28758947.
