Smiltēns: Anonīms viedoklis internetā nav vārda brīvība, pateiktam vārdam ir jānāk līdzi atbildībai 56
“Es domāju, ka tā ir fundamentāla problēma jau šodien,” TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” uzsver Edvards Smiltēns, Saeimas deputāts (AS), runājot par anonimitāti virtuālajā vidē.
“Ir bijušas reizes, kad no visas Latvijas “Twitter” trafika vārds “Smiltēns” ir 7% no visa, par ko tajā brīdī runā,” viņš uzsver. Izpētot izrādījies, ka 90% ir anonīmi konti ar 3, 5, 10 sekotājiem.
Kur ir problēma? Liberāla vērtība ir vārda brīvība. Un šeit ir atslēga, viņš skaidro.
“Lai šīs brīvības un tiesības pilnā apmērā attiektos arī uz otru pusi, kas šo vārda brīvību uzklausa, ir jābūt identificējamai personai, kas to saka,” norāda E.Smiltēns.
Internets šo robežu nojauc un pazūd pa vidu šī iespēja noskaidrot personāžu, kas izsaka savu viedokli.
Citi runā par brīvību izteikties anonīmi, bet tā nav brīvība, viņš uzsver, piebilstot, ka “pateiktam vārdam ir jānāk līdzi atbildībai.” “Ja es kaut ko saku, es to saku savā vārdā,” viņš pauž savu nostāju.
Portāls LA.LV ziņoja, ka Šveices tiesa piespriedusi naudas sodu un 60 dienu cietumsodu pretrunīgi vērtētajam franču un šveiciešu polemiķim, rakstniekam Alenam Bonē (īstajā vārdā Alenam Sorālam) par to, ka viņš žurnālisti nosauca par “resnu lesbieti”. Tas satraucis vārda brīvības aizstāvjus visā pasaulē, ziņots “Fox News“.
Alenam, kurš ir arī ievērojams holokausta noliedzējs, Lozannas tiesa piesprieda sodu par neslavas celšanu, diskrimināciju un naida kurināšanu pēc tam, kad viņš kritizēja Šveices laikrakstu “Tribune de Geneve” un “24 Heures” žurnālisti Katrīnu Mačerelu “Facebook” videoklipā pirms diviem gadiem.
Šis stāsts piesaistījis uzmanību un satrauca vārda brīvības aizstāvjus.
Vairāk lasi šeit!
