Sniega krabju kuģa skandāls turpinās; valdībai drīzumā jāpieņem būtisks lēmums 0
Ņemot vērā to, ka Norvēģija turpinot klaji ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas tai nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Barenca jūrā, lai panāktu taisnīgu risinājumu, Latvijas valdībai neatliek cita iespēja kā vērsties Starptautiskajā tiesā, portālu laukos.lv informēja Eiropas krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits.
Plānots, ka Latvijas valdība lēmumus par tālākajiem soļiem gatavojas pieņemt nākamnedēļ, 4.jūlija sēdē.
Kā akcentē Šmits, Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā uzsāka pilnīgā saderībā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina gan saņemtās licenses, gan Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), gan pieņemtā ES regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un ES līmenī.
„Kopš Latvijas flote ir uzsākusi zveju, neviens starptautiskais līgums vai konvencija, kas regulētu sniega krabju zveju Barenca jūras starptautiskajos ūdeņos, nav grozīta, apturēta vai stājusies spēkā, citiem vārdiem – pastāv identisks tiesiskais ietvars. Nevar būt tā, ka šodien visi atzīst kāda tiesības, bet rīt, ievērojami pieaugot resursa vērtībai, atļaujas tās ignorēt, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības. Šis nav draudzīgs solis no Norvēģijas puses uz kuru Latvijas valdībai ir adekvāti jāreaģē,” norādīja Šmits.
Viņš arī atgādināja, ka asociācija vairākkārt vērsās pie valdības ar aicinājumu veikt nepieciešamās tiesiskās darbības, nodrošinot Latvijas ekonomisko interešu un zvejas kompāniju tiesību aizstāvību.
“Starptautiskajā tiesā valsti var iesūdzēt tikai cita valsts. Mums atliek paļauties uz savas valdības atbalstu,” sacīja Šmits.
Jau vēstīts, ka Norvēģijas pirmās instances tiesa maijā noturēja sēdi, kurā piedalījās aizturētā Latvijas karoga kuģa “Senator” kapteinis, krasta apsardzes vecākais inspektors, kas šā gada 16.janvārī aizturēja kuģi, kā arī krasta apsardzes juridiskā dienesta pārstāvji un kuģa īpašnieka, SIA “North Star LTD” pārstāvis Norvēģijā. Ja pirmās instances tiesa attaisnos kuģi, tad Norvēģijas puse lēmumu apstrīdēs Augstākajā tiesā, taču neesot zināms, vai Augstākā tiesa būs gatava akceptēt Latvijas un visas ES pozīciju par zvejas tiesībām Svalbārā saskaņā ar 1920.gada Parīzes Līgumu.
Zvejas kuģa skandāls sākās šogad 13.janvārī, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos. Pēc incidenta Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo Eiropas Savienība un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.
Latvija kopš 2014.gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi, to plāno sākt arī Polijas kuģi.
Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare – sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014-2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.
