Sprūdžs nepiekrīt kritikai, ka grozījumi likumā par pašvaldībām tiek izstrādāti steigā 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nepiekrīt izteikumiem, ka grozījumi likumā par pašvaldībām tiktu izstrādāti lielā steigā. Ja grozījumus neizstrādās un neieviesīs līdz pašvaldību vēlēšanām, vēl nākamos četrus gadus Latvijas novadu attīstībā nekas nemainīsies, – intervijā sacīja Sprūdžs.
“Reģioni, novadi ir jāaktivizē, pašvaldību darbs ir jāuzlabo,” piebilda ministrs.
Viņš sacīja, ka diskusijas gan par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās, gan par aizliegumu savienot konkrētus amatus pašvaldībā turpinās jau vismaz trīs mēnešus. “Grūti pateikt, kad iestājas laiks “līdz galam” šo jautājumu izdiskutēšanā,” norādīja Sprūdžs.
Ministrs sacīja, ka ir bijis daudz sarunu ar :Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), kas šīs izmaiņas neatbalsta, taču esot liels skaits pašvaldību, kas tās atbalsta. “LPS ne vienmēr panāk visu pašvaldību konsensusu,” sacīja pašvaldību ministrs un apgalvoja, ka arī turpmāk esot gatavs uzklausīt LPS viedokli šajos jautājumos.
Atlikt šo reformu īstenošanu ministrs neplānojot, “līdz rudens sesijai ar likuma grozījumiem jātiek cauri Ministru Kabinetam, lai var tos nodot Saeimai”.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vasaras laikā plāno sagatavot grozījumus likumā par pašvaldībām, lai samazinātu deputātu skaitu pašvaldībās un, paredzot aizliegumus konkrētu amatu savienošanā, novērstu iespējamu interešu konfliktu.
Par deputātu skaitu ministra viedoklis atšķiroties, piemēram, Rīgas domē. “Ir izskanējis, ka tie varētu būt 30, taču es uzskatu, ka tiem jābūt 35, jo tad tam ir kāds loģisks pamatojums,” sacīja ministrs.
Viņaprāt, vēl ir diskutējams jautājums, vai deputātam būtu jāsaņem liela alga, lai viņš var strādāt tikai domē, vai arī deputāta darbs ir sabiedrisks pienākums, kā tas ir Skandināvijas valstīs.
Ministrs informēja, ka vēl nepieciešams precizēt formulējumus saistībā ar interešu konflikta novēršanu. Tomēr skaidrs ir, ka normas attieksies uz visām pašvaldībām. Jautājums esot par gradāciju – kas varēs ieņemt amatus un kas nē. Tomēr ir vienprātība par to, ka tādā pilsētā kā Rīga nav nekāda pamata deputātam ieņemt vēl kādu amatu jebkurā ar domi saistītā struktūrā.
Kritiku VARAM aktivitātēm velta Latvijas Pašvaldību savienība, kas ministrijas rīcību uzskata par sasteigtu un pārmet neieklausīšanos viedokļos.
Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča pauda gandarījumu, ka ir sākusies diskusija par interešu konflikta novēršanu pašvaldībās, un ministrija jau arī sākusi rīkoties. KNAB uzskata, ka aizliegto amatu saraksts ir jāpapildina ar uzņēmumu kapitālsabiedrību valdēm, padomēm, kā arī jālemj, vai šie ierobežojumi jāattiecina uz iespējām ieņemt amatus ostu valdē.
