“Iznācu no skapja, bet praidu neatbalstu!” Edijs Pipars satricina sabiedrību ar personīgu atzīšanos 134
“Esmu sen iznācu no skapja, bet praidu neatbalstu. Un nevis aiz aizspriedumiem, bet tieši pieredzes dēļ — vislielāko nosodījumu un nicinājumu esmu piedzīvojis no pašas LGBT kopienas, nevis no sabiedrības vairākuma,” sociālajos tīklos raksta latbdarības biedrības “Palīdzēsim viens otram” vadītājs Edijs Pipars.
“Kad dzirdu runas par “diskriminācijas apkarošanu”, rodas tikai jautājums — no kā tieši? Ja paši “savējos” nepieņem un šķiro, kāda jēga no karogiem un skaļiem gājieniem? Esmu par cieņu un sapratni, bet neesmu pārliecināts, ka praids tiešām risina diskriminācijas sakni.
Šis ir mans subjektīvais viedoklis un pieredze, nevis vispārinājums par visiem. Es nesaku, ka diskriminācija neeksistē, bet manā gadījumā tā nāca no pašas kopienas, nevis sabiedrības vairākuma.
To pieminēt nav naida runa — tā ir realitāte, par ko arī ir jārunā, ja gribam īstas pārmaiņas. Aicinu respektēt atšķirīgus skatījumus, pat ja tie neiekļaujas dominējošajā naratīvā. Mēs varam būt dažādi un vienlaikus iestāties par cieņu.”
View on Threads
Šis paziņojums raisījis plašu diskusiju:
“Viens no iemesliem kāpēc nesaskarsies ar naidu un diskrimināciju ir fakts, ka neviens nezina, kas esi. Tu vizuāli izskaties kā jebkurš hetero-cis vīrietis, un esi maskulīns (vizuāli atbilsti sabiedrības ekspektācijai). Pamēģini iziet uz ielas sadodoties rokās ar kādu puisi, salaulāties vai adoptēt bērnu kopā. Pamēģini piespraust LGBTQ karodziņu pirms pastaigas pa parku. Iepazīsties ar informāciju par Pride kā kustības sākšanos, un Tad runāsim,” raksta Diāna.
Savukārt Dzintra atklāj, ka viņai “pazīstami geji nepiedalās praidā ekspresīvā PR dēļ, jo homoseksuāli cilvēki jau neatzīstas vecākiem savā orientācijā rozā apenēs, lēkējot un sakot “Mam, skaties, esmu gejs”! Šie nav mani vārdi, bet cita reklāmista. Un diemžēl praidam, lai tiešām iznestu savu naratīvu – krietni jāuzlabo PR!”
Vēl kāds komentētājs raksta, ka “Praids jau nav par to, ka kopiena ir perfekta. Tas nav “uzvarētāju gājiens”, bet atgādinājums, ka visi ir pelnījuši vienlīdzīgas tiesības, drošību un cieņu sabiedrībā. Arī tie, kuriem ir sāpīga pieredze. Arī tie, kurus reiz nepieņēma “savējie”. Jo diskriminācija joprojām pastāv un praids ir veids, kā to izcelt dienasgaismā. Ne jau lai slavētu kopienu, bet gan aizstāvētu cilvēka tiesības dzīvot bez bailēm un kauna.”
Tāpat citi komentāru sadaļā mēģina šķetināt Pipara uzdoto jautājumu: “Zinu kāpēc tas bullyings no savējiem? Varu minēt 2, savā starpā atšķirīgus iemeslus.
1. Kad cilvēks ar platformu un balsi ko uzklausa, iebāž galvu smiltīs, jo viņam tā ērtāk, tad savējie pārstāj viņu cienīt. But neitrālam arī ir viedoklis.
2. Tu tomēr esi daudz ko izdarījis citu labā, protams tā jau tāda sublimācija priekš tevis paša vien ir. Bet labi. Un ir daudzi, kas nav tikuši skaidrībā, ka lai sevi realizē sabiedrībā un kā kļūt par kaut kāda mērā vērtīgu sabiedrības daļu.”
“Te rodas jautājums par ko tieši bija tas nosodījums, nicinājums. Praids nav tikai gājiens, tas ir viss mēnesis ar pasākumiem, kur tiek runāts par problēmām arī LGBT+ kopienas iekšienē. It īpaši Latvijā ir ļoti daudz traumas, bet ar to jāstrādā. Izklausās pēc vājas apvainošanās un baigas vispārināšanas. Gājiens ir vienkārši gājiens. Ļauj redzēt kā mainās sabiedrības attieksme. Nav īsti pamata būt par vai pret,” kāds cits vīrietis norāda komentāru sadaļā.
Kāds ir Tavs viedoklis par sabiedrības nosodījumu šajā jautājumā?
