Reizēm gribas kliegt: “Hei, dakterīt, es esmu šeit!” – komunikācijas misēklis vai cilvēktiesību pārkāpums? 0
Kāds TV24 raidījuma “Uz līnijas” skatītājs dalījās savā pieredzē par situāciju, kurā bijusi neveiksmīga komunikācija starp ārstu un pacientu. Viņaprāt, paveicies tiem pacientiem, kuru ārstējošais ārsts ir vecā kaluma, proti, tāds, kuram iemācīts, ka pacients ir galvenais.
Skatītāja novērojums liecina, ka jaunāka gadagājuma ārsti jau pēc 2–3 sekundēm zaudē interesi par pacientiem – uzmet tikai aci, bet visu laiku darbojas datoros. “Reizēm gribas kliegt: ‘Hei, dakterīt, es esmu šeit! Piešķir man nedaudz uzmanības!’” viņš saka.
Arī citi TV raidījuma skatītāji ziņojuši par līdzīgām situācijām, kad 15 minūšu vizīte izvēršas par nepilnām 5 minūtēm, lai gan cilvēkam bijuši vēl jautājumi, ko uzdot ārstam par sev atvēlēto laiku un samaksāto naudu.
Vai tas ir komunikācijas misēklis vai cilvēktiesību pārkāpums?
“Veselības inspekcija tagad pauž, ka komunikācijas jautājumi tiešām ir vērtējami kā pacientu tiesību aizskārums, jo pacientam ir tiesības uz laipnu, kvalificētu un kvalitatīvu ārstniecību, kā arī tiesības saņemt informāciju, kas ir saprotama un skaidri izskaidrota,” raidījuma vieses, Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītājas Lauras Šābertes, sacītajā atzīst.
Ja ir šāda situācija, pirmkārt, tas jāpaziņo pašai ārstniecības personai, jo, kā Veselības inspekcija novērojusi, bieži vien problēma ir komunikācijas trūkums: “Ārstniecības personai jābūt tai, kas vairo uzticēšanos un rada pacientam drošības sajūtu, lai pacients varētu pastāstīt par sevi, jo lielākajā daļā gadījumu abi ir sveši cilvēki,” skaidro Šāberte.
