Stambulas konvencija stāsies spēkā 1. martā. Kas mūsu policistiem būs jāmaina savā darbā? 78
1. martā Latvijā stāsies spēkā Stambulas konvencija. Kādas papildu lietas vai kādas papildu korekcijas tas ieviesīs arī policijas darbā? Par šo tēmu TV24 raidījums “Dienas personība ar Veltu Puriņu” aicināja izteikties Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.
“Es teikšu tā, ka šeit jāskatās trijos virzienos. Viens ir tas, kā sabiedrība to uztver, otrs – ka tas ir zināmā mērā politiskā līmenī: plašas diskusijas un viedokļu apmaiņa, kāds mēģināja veidot savu politisko kapitālu. Ļoti daudz pretrunu un neizpratnes, protams, profesionālā ziņā,” iesāk policijas priekšnieks.
Trešais, – kas attiecas uz policijas veicamajiem uzdevumiem.
“Vai tas mainīs mūsu pieeju kaut kādā veidā darbu izpildei? Vai to prioritizēšanu? Nu noteikti nē, tāpēc ka mums visu laiku ir prioritāte apkarot visa veida vardarbību,” norāda Ruks,
atzīstot, protams, ka ir arī atsevišķi gadījumi, kad policijai kas nav izdevies, tomēr tā ir prioritāte, “mēs ļoti rūpīgi visu laiku strādājam un arī pēc pirmā marta tikpat rūpīgi meklēsim visus iespējamos variantus, kā uzlabot situāciju ar vardarbību”.
Policijas priekšnieks norāda, ka šis jau ir iekļauts nacionālajā regulējumā, visos attiecīgajos likumos. “Valsts pienākums ir sargāt cilvēku dzīvību, veselību, ievērot cilvēktiesības u. t. t.
Varbūt tas politiķiem palīdzēs uz kādu normatīvo aktu skatīties savādāk, bet policijai no darba viedokļa nekas daudz nemainīsies.”
Raidījuma vadītāja atzīst, ka pēc konvencijas stāšanās spēkā visi sagaida, ka būs ļoti ātras policijas reakcijas uz dažādiem notikumiem, lai gan tagad ar vienu zvanu taču nepietiek – jāraksta iesniegumi u. tml., vismaz sabiedrībā valda šādi uzskati.
Ruks uz šo ir noraidošs, nosaucot šo par mītiem:
“Protams, ka pietiek ar vienu zvanu, – kas tas ir par mītu? Lasu un brīnos dažreiz arī medijos, ka jāgaida trīs dienas,
ja cilvēks ir pazudis, un tad tikai var pieteikt meklēšanu – nu pilnīgas muļķības!”
Jebkurā situācijā viss ir atkarīgs no notikuma, attiecīgs ir reaģēšanas laiks un viss pārējais, mums ir noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kādā kārtībā un ātrumā mēs reaģējam. Tāpat arīdzan Kriminālprocesa likumā ir atrunāts atsevišķi, kur nepieciešams personas pieteikums, bet tās ir konkrētas situācijas,” norāda Ruks.
