Publicitātes foto

Linda Matisone: Stambulas konvencija ir tukša skaņa bez seguma 34

Linda Matisone, Saeimas deputāte

Valdība uzstāj uz Stambulas konvenciju ratifikāciju, bet noraida Apvienotā Saraksta piedāvājumu, lai Latvijā ieviestu elektronisko upuru aizsardzības sistēmu. Koalīcija pieņem skaļus lēmumus, bet nespēj atrast naudu īstiem problēmu risinājumiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests: pasakiet, ko pamanījāt pirmo, un uzziniet, kādu pirmo iespaidu par sevi radāt 20
Viņi piepildīs savus draudus: Hodžess nosauc iespējamo termiņu, kad Putins varētu uzbrukt Baltijas valstīm 53
VIDEO. Astrologa pareģojums: Ukrainas kara beigu laikam ir divi varianti 6
Lasīt citas ziņas

Latvijā pastāv vardarbība. No tās cieš gan sievietes, gan vīrieši, gan bērni, un īpaši izplatīta vardarbība ir pusaudžu vidū. Šobrīd sabiedrību var iedalīt divās daļās. Vieni ir kaislīgi Stambulas Konvencijas atbalstītāji un domā, ka tā novērsīs vardarbību Latvijā. Savukārt otri kategoriski iebilst un uzskata šo dokumentu par ideoloģiski uzlādētu ar daudziem zemūdens akmeņiem.

Neviena konvencija neatrisinās problēmas ar vardarbību ģimenē, ja netiks atrasti līdzekļi policistu algām, mūsdienīgam policijas aprīkojumam un sociālās palīdzības centriem. Latvija parakstīja Stambulas Konvenciju jau 2016. gadā, un šo septiņu gadu laikā elektroniskā upuru aizsardzības sistēma Latvijā tā arī nav ieviesta. Tam nepieciešami 1 200 000 EUR, un Apvienotais Saraksts piedāvāja to iekļaut 2024. gada valsts budžetā, tomēr koalīcija šo priekšlikumu noraidīja. Tā pati koalīcija, kas tik skaļi iestājas par Stambulas Konveciju. Šī konvencija bez rīcības ir vien tukša politiskā retorika un kārtējais Latvijas birokrātiskais dokuments, kas nepasargās upurus no varmākām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā būtu politiskā divkosība, ja valdība nobalsos par Stambulas konvencijas ratifikāciju, bet nenobalsos par policijas un sociālo centru stiprināšanu, kā arī elektronisku upuru aizsardzības sistēmu. Un tā ir dārga politikā divkosība (vairāk kā 1,36 miljoni EUR), ja ārlietu ministrs ar privātiem avioreisiem apceļo Eiropu, reklamējot sevi un Stambulas Konvenciju, bet tikmēr mājās policijai trūkst resursu, lai cīnītos pret vardarbību. Latvija tērēs 700 000 EUR, lai nosvinētu 20. gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Valdībai šī nauda ir jānovirza, lai pasargātu sievietes no vardarbības, tādējādi apliecinot savas vērtības un ideālus, nevis divkosību. Tas pierādītu, ka gribam būt Eiropā ar reāliem darbiem, nevis sausām runām un šampanieša glāzēm.

Runājot analoģijās, Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām pasaulē. Ratificēt Stambulas Konvenciju ir kā nolasīt atkritumus gar jūru un paziņot, ka tagad viss ir kārtībā. Jo, cik tālu no krasta mēs redzam, tad jūra ir tīra. Kaut gan dziļumā jūrā ir pilna ar ķīmiskiem atkritumiem, militāro tehniku un mirušām zonām, bet tam jau nepietiek ne resursu, ne zināšanu, ne motivācijas, lai to sakārtotu. Kamēr daļai sabiedrības ir nopietnas vērtību problēmas, tikmēr neviens likums, direktīva vai konvencija to neatrisinās. Kamēr mēs turpināsim devalvēt ģimenes un skolas vērtību, tikmēr vardarbība sabiedrībā tikai pastiprināsies. Vardarbības cēlonis ir zems izglītības un kultūras līmenis.

Latvijas politika ir satricinājusi sabiedrību. Jaunā valdība, partnerības institūts un Stambulas Konvencija ir izprovocējusi jau vairākas parakstu vākšanas. Vara nekad nav bezizmēra. Sabiedrība ievēlēja 14. Saeimu konservatīvu. Ja Saeima pēkšņi sāk pieņemt liberālus lēmumus, tad pretreakcija ir asa, dabiska un loģiska. ZZS Latvijas politikā darbojas jau gadiem, bet par kvēliem Stambulas Konvencijas un partnerības institūta atlabstītājiem kļuva vien šajā vasarā, pārsteidzot daudzus un, šķiet, arī pašiem sevi. Šodien ZZS balso vienā virzienā, rīt varbūt otrā. Šodien viena koalīcija, rīt varbūt cita. Ko tad? Mainīsim visu tikpat strauji atpakaļ? Šiem jautājumiem ir jāstāv pāri partiju interesēm un politiķu meliem.

Partnerības institūts ir sabiedrībai fundamentāls jautājums, kas jāizšķir referendumā, nevis politiskajā tirgū. Vienas partijas nodevība un pārdošanās nedrīkst ietekmēt ko tik svarīgu un būtisku. Referendums ir demokrātisks instruments, kas neļauj parlamentam atrauties no sabiedrības, bet partijām no saviem vēlētajiem.

Reklāma
Reklāma

Referendums nav sabiedrības šķelšana. Pastāv liela atšķirība starp veselīgu referendumu un neveselīgu politisko tirgu. Konservatīvs vēlētājs nevar vienā rītā pamosties liberāls. Atšķirībā no politiķa. Tādēļ, ja konservatīvi politiķi nespēj aizstāvēt savas vērtības, tad ir jāizmanto referendums, lai sabiedrības vairākums noregulē politiskos procesus. Citādi vēlētāju uzticība Latvijas politikai kļūs vēl zemāka.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Veselam
“Viss. Variet iet! Tur jums receptes sarakstītas” – Annas pieredze ar mediķiem, kuri sūta no viena kabineta uz citu
Riskē izprovocēt kodolkaru: Putins draud ar “traģiskām” sekām, ja kāda no NATO dalībvalstīm sūtīs savus karavīrus uz Ukrainu
Gada ienākumu deklarāciju iesniegšana sagādā nepatīkamu pārsteigumu – vīrietis atklāj, ka parādā valstij vairāk nekā 3000 eiro
Kokteilis
Satraucošas ziņas no Bekingemas pils: princis Viljams pēdējā brīdī atsakās no svarīga pasākuma apmeklējuma “personisku apstākļu” dēļ