Trampam uz brīdi jāaizmirst par Irānu: Krievija un Ziemeļkoreja kļūst tuvākas, un tas nozīmē problēmas Ukrainas karā 0
Ziemeļkoreja turpina paplašināt savu militāro iesaisti Krievijas karā pret Ukrainu – Krievijā jau esot izvietota jauna aptuveni 8500 Ziemeļkorejas militārpersonu grupa, kurā ietilpst arī simtiem dronu operatoru, vēsta “National Security Journal”, atsaucoties uz Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāja vietnieku Vadimu Skibicki. Atšķirībā no iepriekš uz Krieviju nosūtītajām Ziemeļkorejas kājnieku vienībām jaunajā kontingentā esot speciālisti, kuri varētu tieši iesaistīties izlūkošanā un uzbrukumos Ukrainas teritorijā.
Pēc Skibicka teiktā, lielākā daļa jaunā kontingenta pašlaik atrodas Krievijas Kurskas apgabalā. Tajā esot aptuveni 400 dronu operatoru, kā arī ap 1000 sapieru un inženieru.
Daļai dronu operatoru jau esot pieredze Krievijā, bet citi apmācīti, izmantojot zināšanas, kuras Ziemeļkorejā nogādājuši iepriekš karā piedalījušies karavīri.
Ukrainas izlūkdienests uzskata, ka Ziemeļkorejas dronu operatori no Krievijas teritorijas varētu veikt gan izlūkošanas, gan trieciena misijas pret Ukrainas mērķiem. Tas nozīmētu ievērojamas pārmaiņas Phenjanas līdzšinējā iesaistē karā – daļa Ziemeļkorejas militārpersonu vairs netiktu izmantota tikai kā kājnieki frontē, bet darbotos tehniski sarežģītākās operācijās.
Iepriekšējie Ziemeļkorejas karavīri cieta lielus zaudējumus
Pirmo aptuveni 10 000 karavīru lielo kontingentu Ziemeļkoreja uz Krieviju nosūtīja 2024. gada nogalē. Karavīri tika izmantoti Kurskas apgabalā, kur Krievijas spēki centās atspiest Ukrainas vienības.
Phenjana savu karavīru atrašanos Krievijā publiski atzina tikai 2025. gada aprīlī, kad Ziemeļkorejas spēki jau bija cietuši ievērojamus zaudējumus.
Savukārt jaunā kontingenta funkcijas varētu būt citas.
Skibickis norāda, ka daļa Ziemeļkorejas militārpersonu varētu pārņemt Krievijas karavīru pašreiz veiktos uzdevumus aizmugurē. Tādējādi Krievija varētu atbrīvot savus karavīrus un nosūtīt tos uzbrukuma operācijām Ukrainā, tostarp centienos ieņemt visu Doneckas apgabalu.
Pēc Ukrainas izlūkdienesta aplēsēm, kopš pirmā Ziemeļkorejas kontingenta ierašanās Krievijā tur izvietoti vai caur Krievijas vienībām rotējuši jau aptuveni **25 000 Ziemeļkorejas militārpersonu**.
Ukraina pieļauj vēl desmitiem tūkstošu karavīru ierašanos
Ukrainas puse uzskata, ka sadarbība varētu kļūt vēl plašāka.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūlijā paziņoja, ka Krievija gatavojas vēl aptuveni 30 000 Ziemeļkorejas karavīru uzņemšanai. Vēlāk viņš minēja, ka Krievijas teritorijā varētu tikt izvietoti pat 30 000 līdz 50 000 Ziemeļkorejas militārpersonu.
Skibickis savukārt pieļauj, ka Krievija varētu oficiāli prasīt Ziemeļkorejai nosūtīt līdz pat **50 000 papildu karavīru**, kad Vladimirs Putins septembrī tiksies ar Kimu Čenunu.
Tomēr pati Ziemeļkoreja šādus apgalvojumus noliedz.
19. augustā Ziemeļkorejas līdera māsa Kima Jočona Zelenska apgalvojumus par iespējamu vēl desmitiem tūkstošu karavīru nosūtīšanu nodēvēja par nepamatotiem. Vienlaikus Phenjana nenoliedz iepriekšējo Ziemeļkorejas karavīru iesaisti Krievijas pusē.
Ne tikai karavīri – Krievija saņem arī ballistiskās raķetes
Vienlaikus Ziemeļkorejas palīdzība Krievijai neaprobežojas tikai ar cilvēkresursiem.
Ukrainas izlūkdienests 20. augustā paziņoja, ka līdz jūlijam Ziemeļkoreja Krievijai esot nodevusi aptuveni 50 ballistiskās raķetes KN-23, KN-24 un jaunākās KN-30, kuras Maskava varētu izmantot tālajiem triecieniem pret Ukrainu.
Krievija Voronežas apgabalā arī izvietojot sešas palaišanas iekārtas, kas piemērotas Ziemeļkorejas raķešu izmantošanai.
Aptuveni 90 Ziemeļkorejas militārpersonu esot ceļā uz šo reģionu, lai darbotos kopā ar Krievijas 112. raķešu brigādi. Nākotnē šī vienība, pēc Ukrainas izlūkošanas informācijas, varētu saņemt pat 120 Ziemeļkorejas raķešu.
Šādu ieroču izvietošana Voronežas apgabalā potenciāli ļautu sasniegt mērķus vairākos Ukrainas reģionos, tostarp Kijivas, Harkivas, Sumu un Dņipropetrovskas apgabalos.
Īpašu uzmanību piesaista jaunākā KN-30 raķete. **National Security Journal** raksta, ka tā spēj nest līdz 2500 kilogramu smagu kaujas galviņu.
Pagaidām nav apstiprināts, ka Krievija KN-30 jau būtu izmantojusi triecienos Ukrainai, tomēr, pēc Ukrainas izlūkdienesta vērtējuma, tiek veidota nepieciešamā infrastruktūra šo raķešu izmantošanai. ([National Security Journal][1])
Ziemeļkorejas loma karā mainās
Ja Ukrainas izlūkošanas sniegtā informācija apstiprināsies, Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā būs pārgājusi jaunā stadijā.
Sākotnēji Phenjanas palīdzība galvenokārt bija saistīta ar munīciju un bruņojumu, pēc tam sekoja kājnieku nosūtīšana uz Kurskas apgabalu. Tagad runa jau ir par dronu operatoriem, inženieriem, sapieriem, raķešu speciālistiem un karavīriem, kuri varētu aizstāt Krievijas vienības aizmugurē.
Tas Krievijai dotu divkāršu ieguvumu – Ziemeļkorejas speciālisti varētu tieši piedalīties tehnoloģiski sarežģītākās kara operācijās, bet vienlaikus atbrīvot Krievijas karavīrus nosūtīšanai uz fronti.
Savukārt Ziemeļkorejai karš Ukrainā dod iespēju iegūt reālu kaujas pieredzi un apgūt modernā kara tehnoloģijas – jo īpaši dronu izmantošanu un tālo triecienu taktiku.
