“Kā ar bankām, ja visi gribētu izņemt noguldījumus vienā dienā!” Kā ar šo salīdzinājumu skaidrojams straujais granulu cenu kāpums? 0
Granulu cenu kāpums šobrīd lielā mērā saistīts ar to, ka iedzīvotāji pēc iepriekšējās ziemas pieredzes jau vasarā steidz iegādāties jau visai nākamajai apkures sezonai nepieciešamo granulu daudzumu.
Latvijas Biomasas asociācijas “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs uzskata, ka šāda ažiotāža var novest arī pie pretēja scenārija – pēc dažiem mēnešiem granulu cenas varētu būtiski samazināties.
“Situācija ar granulām – saspīlējums – radās pēc pagājušās ziemas, kad cilvēki saprata, ka ir vasarā jāmeklē granulas. Cilvēki masveidā sāka pirkt visam gadam nepieciešamo apjomu tagad,” TV24 raidījumā “Naudas cena” skaidroja Palejs.
Viņš uzsver, ka granulu ražošanas jaudas un saražotais apjoms būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu. Taču problēmu rada tas, ka ļoti liels cilvēku skaits granulas cenšas iegādāties vienlaikus.
“Ja milzīgs apjoms cilvēku cenšas nopirkt īsā laika periodā, izveidojas diemžēl tas pats efekts, kas mums bija ziemā. Kā ar bankām – ja visi noguldītāji gribētu izņemt savus noguldījumus vienā dienā, es gribētu redzēt, kas notiktu,” sacīja Palejs.
Viņš pieļauj, ka granulu tirgū var atkārtoties 2022. gada scenārijs. Arī toreiz vasarā bija liela ažiotāža – cilvēki granulas pirka daudz vairāk, nekā ierasts, un cenas bija augstas. “Visi Latvijas patērētāji, vismaz lielākā daļa, sapirka vasarā visu, ko vajag, un vietējais tirgus nomira uz pusgadu, gadu,” stāstīja Palejs.
Tā rezultātā vēlāk rudenī granulu cena būtiski samazinājās. “Novembrī, decembrī, ja nemaldos, cena bija būtiski zemāka nekā vasarā,” viņš atcerējās. Pēc Paleja teiktā, arī šogad jau vērojamas līdzīgas tendences.
“Pašlaik vismaz man zināmie cilvēki, visi ir sapirkuši ziemai nepieciešamos apjomus. Izskatās, ka sāk iezīmēties tendence, ka notiek tieši tas pats, kas bija divdesmit otrajā gadā,” sacīja Palejs.
Tāpēc viņš pieļauj, ka pēc pāris mēnešiem situācija granulu tirgū varētu būt pilnīgi pretēja pašreizējai – pieprasījums saruks, jo lielākā daļa iedzīvotāju jau būs nodrošinājušies ar nepieciešamo kurināmo. Uz jautājumu, vai tā ir tikai intuitīva sajūta, viņš atbildēja: “Jā, man tā šķiet, ka tā varētu notikt. Apsolīt nevaru…”
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2026
