Foto-LETA

Straujā izaugsme varētu būt saistīta ar iznākšanu no pelēkās zonas 0

Daļa no patlaban novērojamās tautsaimniecības izaugsmes varētu būt saistīta ar krīzes laikā pelēkajā zonā iegājušo uzņēmumu iznākšanu oficiālajā biznesā, atzina audita, nodokļu, darījumu un konsultāciju uzņēmuma “Ernst&Young” partneris Guntars Krols.

Reklāma
Reklāma
Cilvēkstāsts
“Izlaiž ārā no autobusa kā aitu baru, uztaisa dažus selfijus un kāpj visi atpakaļ” – šodien apaļu jubileju svin Jānis Jarāns, ieskatāmies viņa atziņās
Stipri kauli bez zālēm: 6 pārtikas produkti, kas palīdzēs izvairīties no lūzumiem
“Nav brīnums, ka to māju neviens nepērk.” Vai latviskā Amatciema fasāde slēpj neērtu patiesību?
Lasīt citas ziņas

“Krīzes laikā Latvijas ekonomika diezgan strauji krita, kas varbūt saistīts ar to, ka daļa uzņēmēju tolaik aizgāja pelēkajā zonā. Tādējādi daļa no patlaban novērojamās izaugsmes varētu būt saistīta ar iznākšanu oficiālajā biznesā, un izaugsme varbūt īstenībā nemaz nav tik fantastiskā līmenī,” teica Krols.

Pēc viņa teiktā, neiepriecina, ka nav ļoti daudz jaunu biznesu, labu uzņēmējdarbības piemēru, kas būtu izveidojušies pēdējos trīs gados, sevišķi jaunu investīciju, jaunu un lielu ražotņu līmenī. “No krīzes izrāpušies tie uzņēmumi, kas mums ir bijuši un palikuši,” vērtēja Krols.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā ziņots, tiek lēsts, ka pērn kopumā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) audzis par 5,5%. Precīzu IKP kāpumu 2012.gadā Centrālā statistikas pārvalde publiskos šomēnes.

Lielāko kritumu Latvijas IKP piedzīvoja 2009.gadā, samazinoties par 17,7%. 2008.gadā IKP samazinājās par 3,3%, bet 2010.gadā – par 0,9%. IKP sāka kāpt 2011.gadā, kad salīdzinājumā ar 2010.gadu Latvijas IKP palielinājās par 5,5%.

Naudas izteiksmē IKP gan vēl nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.