Nebūs vairs ne pārtikas, ne ūdens: cilvēce var izmirt jau 80 gadu laikā, ja notiks baisākais – brīdina britu zinātnieks 0
Cilvēce izmirtu ātrāk nekā simts gadu laikā, ja pasaulē pēkšņi pilnībā apstātos dzimstība, liecina jauns pētījums, par kuru raksta “Daily Mail”.
Birmingemas Universitātes antropologs profesors Maikls Litls prognozē, ka šāda scenārija gadījumā civilizācija iznīktu jau 70 līdz 80 gadu laikā.
Lai gan varētu šķist, ka izmiršana ilgtu aptuveni 100 gadus, jo retais nodzīvo ilgāk, profesors Litls norāda, ka šāds aprēķins ir pārāk optimistisks. Pasaulē, kurā nebūtu bērnu, būtu darbaspēka trūkums visās jomās.
“Visticamāk, 70 līdz 80 gadu laikā uz Zemes būtu palicis pavisam nedaudz cilvēku. Pamatproblēma būtu nevis vecums, bet gan akūts resursu trūkums – nebūtu pārtikas, tīra ūdens, recepšu zāļu un visa pārējā, kas nepieciešams izdzīvošanai un ko šodien uztveram par pašsaprotamu,” skaidro zinātnieks.
“Pārtikas ražošana un veselības aprūpe sabruktu, pat ja cilvēku, ko pabarot un aprūpēt, kļūtu aizvien mazāk. Galu galā sabruktu visa civilizācija,” viņš turpina.
Šāds liktenis vissmagāk skartu valstis ar jau novecojušām populācijām, piemēram, Japānu un Dienvidkoreju. Savukārt reģioni ar jauniem iedzīvotājiem, kā Nigēra (kur vidējais vecums ir vien 14,5 gadi), saglabātos ilgāk.
Pēkšņa un pilnīga dzimstības apstāšanās, protams, ir maz ticama, ja vien nenotiek globāla katastrofa, piemēram, pandēmija, kas izraisa masveida neauglību, tomēr profesors Litls atzīst, ka šāda scenārija risks, protams, pastāv.
Mūsdienās daudz aktuālākas ir bažas par strauji novecojošo sabiedrību, ko izraisa dzimstības samazināšanās.
Pasaules iedzīvotāju skaits ir audzis no 2,1 miljarda 1930. gadā līdz vairāk nekā 8 miljardiem šodien. Tiek prognozēts, ka tas turpinās augt līdz 2080. gadiem, sasniedzot 10 miljardus. Tomēr jaundzimušo skaits jau sāk samazināties.
Daudzās valstīs, īpaši Rietumos, dzimstības rādītāji ir nokritušies zem “aizvietošanas līmeņa” – 2,1 bērna uz sievieti, kas nepieciešams stabilas populācijas uzturēšanai.
Apvienojumā ar pieaugošo paredzamo mūža ilgumu tas nozīmē, ka daudzās valstīs vidējais vecums ir sācis palielināties.
Lielbritānijā, piemēram, Nacionālais statistikas birojs atklāja, ka 2024. gadā dzimstības rādītājs nokritās līdz 1,44 bērniem uz sievieti. Ķīnā, kur iepriekš tika ieviesta “viena bērna politika”, auglības rādītājs ir tikai 1,18 bērni uz sievieti.
Tas rada pamatotas bažas par to, kā sarūkošais darbaspējīgo skaits spēs uzturēt arvien pieaugošo senioru paaudzi.
Eksperti ir vienisprātis – galvenais iemesls nav bioloģiski faktori, piemēram, vīriešu auglības samazināšanās, bet gan apzinātas cilvēku izvēles.
Līdzīgi kā Homo sapiens savulaik izkonkurēja neandertāliešus, jo bija veiksmīgāki pēcnācēju radīšanā un apgādē, arī mūsdienu cilvēku izvēles maina demogrāfisko ainu.
Galvenie iemesli Rietumvalstīs ir pieaugošā izglītības pieejamība un sieviešu iesaiste darba tirgū, kas liek atlikt ģimenes veidošanu.
Dati liecina, ka, ja 1949. gadā dzimušām sievietēm Lielbritānijā bērni visbiežāk dzima 22 gadu vecumā, tad 1975. gadā dzimušajām – jau 31 gada vecumā.
Mainījušies arī uzskati – mūsdienās cilvēki apzināti izvēlas mazākas ģimenes.
Pēdējos gados dzimstību arvien vairāk ietekmē arī bažas par vides stāvokli.
Daži zinātnieki apgalvo, ka atteikšanās no bērna radīšanas ir visefektīvākais veids, kā samazināt savu ietekmi uz planētu.
Oregonas štata universitātes pētnieki aprēķinājuši, ka katrs bērns Rietumvalstīs savam dzimtas “oglekļa mantojumam” pievieno vidēji 9441 tonnu CO2.
