
Balsoja šovā “Koru kari”, bet privātais telefona numurs nonāca pie kredītiestādes. Jauns veids, kā kredītiestādes iegūst potenciālos klientus? 0
Kāda LA.LV lasītāja ir neizpratnē — piedaloties televīzijas šova skatītāju balsojumā, viņas privātais tālruņa numurs vēlāk nonācis kredītiestādes “Primero” rīcībā. Uzņēmums skaidro — balsojot par simpātiju dalībniekiem, skatītāji piekrituši arī reklāmu saņemšanai.
Mūsu lasītāja bija nepatīkami pārsteigta, kad viņa saņēma īsziņu no kredītiestādes “Primero”. Īsziņā “Primero” reklamēja naudas aizdevumu līdz 12 000 eiro. LA.LV lasītāja ir neizpratnē par to, kā kredītiestāde ieguvusi viņas privāto telefona numuru, jo nekad nav bijusi ne “Primero”, ne kādas citas ātrās kredītiestādes kliente.
Lai skaidrotu situāciju, LA.LV sazinājās ar “Primero”. Mārketinga vadītāja Loreta Krasovska mums raksta, ka “Primero” organizēja loteriju, kuras ietvaros aicināja “Koru karu” skatītājus balsot par savu simpātiju, un katru nedēļu vienam no loterijas dalībniekiem bija iespēja laimēt 100 eiro naudas balvu.
Piedaloties loterijā, dalībnieks piekrita tās noteikumiem un mārketinga ziņojumu saņemšanai.
Krasovska uzsver, ka loterijas dalībniekiem ir iespēja sazināties ar “Primero”, lai atsauktu savu piekrišanu. Tādā gadījumā personas no “Primero” turpmāk nesaņems mārketinga ziņojumus.
Savukārt Datu valsts inspekcijas Prevencijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailuma norāda: “Kā noteic Datu regula un Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums, tad piekrišanai personas datu apstrādei, tajā skaitā komerciālu paziņojumu sūtīšanai, ir jābūt brīvi sniegtai, konkrētai, apzinātai un nepārprotamai.
Tāpat piekrišanai jābūt informētai, kas nozīmē, ka cilvēkam pirms komerciālu paziņojumu saņemšanas būtu jāsaprot, kas notiks pēc “pogas nospiešanas”.
Prakse, kad cilvēks, piemēram, balsojot televīzijas šovā, netieši vai neapzināti piekrīt mārketinga paziņojumu saņemšanai, neatbilst šiem kritērijiem.
Arī balsošanas brīdī cilvēkam ir jābūt skaidrai izvēlei – piekrist vai nē komerciālu paziņojumu saņemšanai turpmāk.
Piekrišana nevar būt automātiska, piesaistīta citam pakalpojumam vai balstīta uz neskaidru informāciju. Proti, ja cilvēks netiek skaidri un saprotami informēts par to, ka viņa tālruņa numurs tiks izmantots mārketinga nolūkos, šāda piekrišana nav uzskatāma par likumīgu un spēkā esošu.
Tāpat norāde, ka, piemēram, iesniedzot savu balsojumu, cilvēks piekrīt SIA privātuma politikai, nav pielīdzināma atrunai, ka, iesniedzot savu telefona numuru balsojumam, viņš piekrīt turpmāku komerciālu paziņojumu saņemšanai no SIA uz šo numuru.
Inspekcija neatbalsta praksi, kurā cilvēks nevar pabeigt balsojumu vai reģistrāciju, ja vienlaikus neakceptē komerciālu paziņojumu saņemšanu.
Šādā gadījumā piekrišana nevar tikt uzskatīta par brīvi sniegtu, jo datu subjekts jūtas spiests piekrist datu apstrādei, lai varētu izmantot konkrēto pakalpojumu.
Tāpat cilvēkam jebkurā brīdī ir tiesības atsaukt savu piekrišanu komerciālu paziņojumu saņemšanai, turklāt šādai atteikšanās iespējai jābūt vienkārši pieejamai, saprotamai un īstenojamai. Tas nozīmē, ka atteikšanās procesam jābūt tikpat vienkāršam kā piekrišanas sniegšanai.
Ja piekrišana tiek iegūta, piemēram, ar vienu klikšķi vai vienkāršu balsojumu, tad arī atteikšanās nedrīkst prasīt vairāk pūļu — piemēram, sūtīt īsziņu ar noteiktu tekstu uz kādu numuru, meklēt īpašus iestatījumus vai iziet vairākus soļus.
Sarežģīts vai apgrūtinošs atteikšanās mehānisms nav uzskatāms par atbilstošu Datu regulas prasībām un praktiski var liegt datu subjektam izmantot savas tiesības.
Papildus norādām, ka līdz šim neesam konstatējuši, ka šāda prakse būtu ierasta vai plaši izplatīta.”