Vai krāpnieki tiešām zina, kad ienāk alga? “Luminor” eksperte atklāj, kā patiesībā strādā krāpniecības mehānismi 0

Process, kā krāpnieki iegūst cilvēku personisko informāciju, arvien vairāk raisa sabiedrības interesi. Nereti aizdomas krīt pat uz banku darbiniekiem un viņu iespējamo iesaisti datu nopludināšanā. Taču vai šīs bažas ir pamatotas? Par to raidījumā “Uz līnijas” savu pieredzi un skaidrojumu sniedza “Luminor” bankas krāpniecības novēršanas eksperte, Marija Celma.

Reklāma
Reklāma
Ukraiņu medijs: ASV Baltkrievijai apsolīja piekļuvi Latvijas un Lietuvas ostām
Stipri kauli bez zālēm: 6 pārtikas produkti, kas palīdzēs izvairīties no lūzumiem
Līgo krievu gaumē? Sabiedrībā neizpratne par svētku saturu LTV un Jūrmalā 6
Lasīt citas ziņas

Eksperte uzsver, ka līdz šim “Luminor” bankas pieredzē nav konstatēts neviens gadījums, kurā kāds no darbiniekiem būtu izpaudis konfidenciālu klienta informāciju.

“Man kā bankas konta lietotājam, kuram tikko kontā ienākusi alga un jau saņemu krāpnieku zvanu, var šķist, ka kāds no bankas šo informāciju ir nodevis tālāk, taču patiesībā informācijas iegūšana notiek pavisam citādi,” norāda Celma.
CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa skaidro, ka darbojas dažādi noziedzīgi grupējumi, kuri savstarpēji apmainās ar ievākto informāciju, veidojot datubāzes. Šīs datubāzes par lielu naudu tiek pārdotas tiem, kuri šo krāpniecību var realizēt.

“Visa informācija, ko persona sniedz sarunas laikā krāpniekam, tiek pierakstīta,” viņa uzsver.

Tāpat Celma skaidro, ja pat gadījumā kādi dati tiktu nopludināti, krāpniecības mēģinājums nenotiktu tūlītēji. “Neviens neseko reālajā laikā līdzi tam, kad cilvēkam ienāk alga, un neviens nezvana tieši tajā brīdī. Krāpnieku izsūtītās ziņas un telefona zvani visbiežāk tiek veikti tā sauktajā “aukstajā formā” respektīvi, masveidā, tiek zvanīts tūkstošiem cilvēku, skaidro eksperte.

Celma arī vērš uzmanību uz tā dēvētajām “mistiskajām sakritībām,” situācijām, kad cilvēks tikko veicis sūtījumu pastā un jau pēc dažām minūtēm saņem aizdomīgu īsziņu, kas rada iespaidu par iespējamu krāpniecības mēģinājumu.

“Rodoties šādai sakritībai, šķiet, ka krāpnieki par to zināja. Taču patiesībā šo īsziņu, visticamāk, saņēma vēl vismaz 3000 cilvēku, uz kuriem tā vispār neattiecas,” norāda Celma.

Sabiedrībai jābūt mundrai un jāseko līdzi, kāda informācija tiek izpausta publiski vai nepazīstamiem cilvēkiem.

Krāpnieki ir moži un seko visam notiekošajam līdzi, ziņu aģentūra LETA sabiedrību brīdināja par krāpniekiem, kuri aizgājušo vēlēšanu tematikā iedzīvotājiem izsūtīja viltus īsziņas, ka viņu balss ir anulēta, ar mērķi, iegūt bankas datus.

LA.LV Aptauja

Vai tev ir zvanījuši krāpnieki?

  • Jā, vairākas reizes
  • Nē, nevienu reizi
  • Nezinu, jo neceļu svešiem numuriem
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.