Taisnīgs līdzsvars starp dabas aizsardzību un īpašnieku tiesībām: kāpēc nepieciešami jaunie kompensācijuties noteikumi? 0
Inga Bērziņa, 14. Saeimas deputāte (Jaunā VIENOTĪBA)
Valsts pienākums ir rūpēties par mūsu dabas bagātībām un saglabāt unikālos biotopus nākamajām paaudzēm. Taču gadiem ilgi dabas aizsardzības vārdā esam pieļāvuši sistēmisku netaisnību pret tiem, kuru īpašumos šīs dabas vērtības atrodas. Mežu un zemju īpašnieki bieži vien nostādīti fakta priekšā – saimnieciskā darbība tiek aizliegta, bet valsts piedāvātais atbalsts vai nu nav pietiekams, vai arī praktiski nav pieejams.
Lai šo gadiem sasāpējušo jautājumu beidzot atrisinātu pēc būtības, kopā ar kolēģiem Ati Labuci un Mārtiņu Felsu esam iesnieguši konkrētus priekšlikumus likumprojekta “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” 2. lasījumam. Mūsu mērķis ir izveidot caurspīdīgu, taisnīgu un reāli strādājošu sistēmu, kas aizsargā gan dabu, gan cilvēka pamattiesības uz savu īpašumu.
Skaidra izvēle un reāli kompensāciju mehānismi
Sagatavotās izmaiņas piedāvā zemes īpašniekiem skaidras un saprotamas izvēles iespējas, sadalot kompensācijas četros pamatveidos: zemes atpirkšana, zemes maiņa pret līdzvērtīgu valsts vai pašvaldības zemesgabalu; vienreizējs maksājums par mežaudzi un ikgadējie atbalsta maksājumi no Eiropas Savienības vai valsts/pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Attiecībā uz zemes atpirkšanu un maiņu noteikts, ka uz to var pretendēt īpašnieki, kuru zeme atrodas dabas rezervātā vai citas aizsargājamas teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā un nav apbūvēta.
Taisnīgums pret mazajiem īpašniekiem
Viens no principiālākajiem priekšlikumiem skar prioritāro kārtību zemes atpirkšanai. Sākot ar 2029. gada 1. janvāri, prioritāri tiks atpirkti tie zemesgabali, kuri īpašniekam ir vienīgais meža īpašums un kurā atrodas īpaši aizsargājams biotops vai sugas atradne.
Mums ir jāaizsargā cilvēki, kuriem mežs, iespējams, ir vienīgais atbalsts un ģimenes uzkrājums, bet dabas aizsardzības liegumu dēļ viņi no tā nevar gūt nekādu labumu. Valstij šie cilvēki ir jāizvirza pirmajā vietā.
Jaunums – vienreizējais maksājums par mežaudzi
Likumprojektā piedāvājam ieviest jaunu mehānismu – vienreizējo maksājumu par mežaudzi, kuru plānots sākt izmaksāt no 2029. gada. Uz to varēs pretendēt tie īpašnieki, kuru mežaudzēm ir spēkā pilnīgs galvenās cirtes aizliegums un koki jau ir sasnieguši ciršanas vecumu.
Maksājumu plānots aprēķināt pēc koku reālās vērtības. Lai mazo īpašumu saimniekiem nebūtu gadiem jāgaida uz naudas saņemšanu, esam paredzējuši: ja aprobežojumu platība nepārsniedz 5 hektārus, kompensācija izmaksājama vienā maksājumā un viena gada laikā.
Skaidri spēles noteikumi un kārtība
Lai novērstu situācijas, kad sistēma tiek izmantota ļaunprātīgi, priekšlikumi paredz stingrus un caurspīdīgus kritērijus. Viens no tiem – viens īpašums, viena kompensācija. Zemes īpašniekam par konkrēto zemesgabalu piešķirs tikai vienu kompensācijas veidu, un par vieniem un tiem pašiem ierobežojumiem kompensāciju var saņemt tikai vienreiz, izņemot ikgadējos ES atbalsta maksājumus.
Svarīgs aspekts – sakārtotas robežas. Zemes vienībai jābūt precīzi uzmērītai valsts ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, novēršot jebkādas robežu neskaidrības. Tāpat ir svarīgi noteikti precīzus kritērijus zemes atpirkšanai. Zemes atpirkšanai varēs pieteikt vismaz vienu hektāru lielus meža zemes gabalus, kur mežs veido vismaz 80%, kas robežojas ar valsts zemi un kuros ir noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums.
Solis pretī sakārtotai videi
Dabas aizsardzība ir ļoti svarīga, bet tā nedrīkst notikt uz zemes īpašnieku rēķina. Ja sabiedrība kopumā nolemj, ka kāda mežaudze ir jāsaglabā neskarta, tad sabiedrībai un valstij pret īpašnieku ir jārīkojas godprātīgi, piedāvājot taisnīgu atlīdzību.
Iesniegtie priekšlikumi likumprojektā par kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās ir solis pretī sakārtotai un ilgtermiņā prognozējamai videi, kurā dabas daudzveidības saglabāšana iet roku rokā ar cieņu pret privātīpašumu. Patiesi ceru, ka kolēģi Saeimā un sabiedrība šos priekšlikumus atbalstīs.
