“Mobilizācija ar lielu varbūtību ies vaļā rudenī!” Slaidiņš iezīmē 4 iespējamos Putina rīcības scenārijus 0
Kādi šobrīd ir Krievijas vadības iespējamie rīcības scenāriji saistībā ar karu Ukrainā? Vai Kremlis turpinās pašreizējo kursu, mēģinās panākt lielāku spiedienu uz Eiropu un NATO vai arī izvēlēsies vēl agresīvāku eskalāciju?
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadrbību Ukrainā” NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš skaidroja, kādi šobrīd varētu būt Kremļa rīcības varianti. Viņš iezīmēja četrus iespējamos scenārijus, vienlaikus norādot, ka būtisks faktors ir arī Krievijas centieni panākt sev izdevīgus nosacījumus sarunās ar ASV un Ukrainu.
Slaidiņš norāda, ka viens no Kremļa variantiem ir turpināt to pašu kursu, kāds tiek īstenots pašlaik. Viņaprāt, tas būtu arī vismazāk riskantais variants Krievijas vadībai. Pēc Slaidiņa teiktā, šajā scenārijā Putins turpinātu mēģināt pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu par nepieciešamību panākt tādu miera līgumu, kas atbilstu Krievijas prasībām. Slaidiņš kā vienu no piemēriem min arī Krievijas centienus piedāvāt ASV ekonomisko sadarbību.
Otrs iespējamais scenārijs, pēc Slaidiņa teiktā, būtu vēl lielāks spiediens uz Eiropas Savienību un NATO, lai panāktu Ukrainas atbalsta samazināšanu.
“Putina otrais variants ir piespiest NATO un Eiropas Savienību, protams, pārtraukt atbalstu Ukrainai, draudot paplašināt konfliktu ārpus Ukrainas robežām,” norāda Slaidiņš.
Viņš skaidro, ka Kremlis šādu pieeju jau īsteno, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp hibrīdo ietekmi, spēka demonstrēšanu un draudus. Vienlaikus Slaidiņš uzsver, ka, neraugoties uz mēģinājumiem radīt iespaidu par Krievijas nevēlēšanos konfliktēt ar Eiropu, pastāv arī fakti, kas liecina par pretējo.
Par visbīstamāko scenāriju Slaidiņš uzskata kara eskalācijas turpināšanu, tostarp mēģinājumus panākt militārus rezultātus kaujas laukā un uzbrukumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. “Trešāis variants – eskalācijas turpināšana. Trešais, visbīstamākais varians, ir turpināt neveiksmīgo vasaras ofensīvu rudenī un pēc tam atkal pārvērst ziemu par ieroču, uzbrūkot Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, lai piespiestu civiliedzīvotājus nosalt,” skaidro NBS majors.
Kāpēc šis ir visbīstamākais scenārijs? Vienas no iemesliem ir tas, ka Kremlis cīnās, lai kompensētu zaudējumus kaujas laukā, un viņam vajag rezultātu.
Viņš pieļauj arī jaunas mobilizācijas iespējamību Krievijā: “Mobilizācija ar lielu varbūtību ies vaļā rudenī.”
Slaidiņš arī norāda uz Krievijas armijas mēģinājumiem panākt kontroli pār atlikušo Donbasa teritoriju. Vismazāk ticams, pēc Slaidiņa teiktā, būtu scenārijs, kurā Krievija pati pasludinātu uzvaru un pārtrauktu karadarbību. Slaidiņš uzskata, ka šādā gadījumā būtiska nozīme būtu arī tam, kā ASV vadība interpretē Putina publiskos paziņojumus par vēlmi panākt mieru.
“Trampa komandai būtu jāsaprot, kad Putins saka, ka viņš vēlas mieru, viņš domā pilnīgu Ukrainas iznīcināšanu,” norāda Slaidiņš.
Slaidiņš uzsver, ka pēc sarunām un diplomātiskajiem kontaktiem Kremļa pamatnosacījumi nav mainījušies, bet tikai tikuši formulēti citādāk. Viņš arī vērtē, ka Krievijas vadītājam ir nepieciešams demonstrēt panākumus un pārliecināt gan sevi, gan apkārtējos par iespējamu uzvaru.
Slaidiņš uzskata, ka ASV prezidentam un viņa komandai būtu jāņem vērā arī tas, kurš, viņaprāt, ir galvenais iemesls kara esamībai: “Vienīgais kara Ukrainā pamatcēlonis ir pats Putins. Vienīgais iemesls, kāpēc karš turpinās, ir tikai un vienīgi Putins.”
Viņš norāda, ka Kremlis turpinās meklēt veidus, kā sasniegt sev vēlamo rezultātu. Slaidiņš pievērš uzmanību arī informācijas telpai. Viņaprāt, viens no būtiskākajiem riskiem turpmākajā laikā būs mēģinājumi radīt priekšstatu, ka Ukraina vairs nespēj pretoties un tās turpmākā cīņa ir bezjēdzīga.
Viņš uzskata, ka daudz bīstamāks varētu būt vēstījums, ka Ukrainai trūkst spēju turpināt karu, bet Krievijas līderis it kā piedāvā mieru. Pēc Slaidiņa teiktā, šādu vēstījumu Kremlis cenšas izplatīt ar dažādiem līdzekļiem. Viņš uzskata, ka šādi naratīvi var izplatīties arī ārpus Krievijas informatīvās telpas.
