“Tās ir kļuvušas par politiķu barotnēm!” Liepiņa piekrīt Kulberga lēmumam 0
Premjers Andris Kulbergs, neraugoties uz nevalstisko organizāciju pausto kritiku, ir apņēmies pilnībā pārvērtēt tām piešķirto finansējumu. Daļa NVO pārstāvju pārmet, ka premjers neizprotot nevalstisko organizāciju darba specifiku un graujot uzticēšanos šim sektoram. Tomēr Saeimas deputāte, frakcijas “Latvija pirmajā vietā” priekšsēdētāja Linda Liepiņa uzskata, ka finansējuma pārskatīšana ir nepieciešama. Savu viedokli viņa pauž TV24 raidījumā “Ziņu top”.
“Jā, pilnīgi noteikti,” saka Liepiņa, norādot, ka par šo jautājumu viņas pārstāvētais politiskais spēks runājis jau iepriekš.
Deputāte atzīst, ka viņu īpaši pārsteiguši maksājumi nevalstiskajām organizācijām par dalību sapulcēs. Viņas ieskatā šāda prakse esot absurda un “zem katras kritikas”.
Vienlaikus Liepiņa uzsver, ka ne visas nevalstiskās organizācijas būtu liekamas vienā maisā. Viņa pieļauj, ka ir organizācijas, kas strādā godprātīgi un pilda sabiedrībai nozīmīgas funkcijas.
Tomēr deputāte norāda, ka viņai ilgstoši bijis jautājums par robežu starp patiesu idejisku darbu un finansējuma apguvi. Viņasprāt, vērtējot daļu NVO darbības, rodas jautājums, kurā brīdī cilvēki patiešām no sirds pārstāv konkrētu ideju un kurā brīdī šī darbība kļūst par finansiāli izdevīgu pasākumu.
“Man ir grūti iedomāties, ka cilvēki, kas pauž vienu vai otru ideju, tiešām tā arī domā,” saka Liepiņa, piebilstot, ka tas liekot domāt par finanšu ietekmi uz noteiktu viedokļu virzīšanu.
Viņa īpaši piemin Sabiedrības integrācijas fondu, par kuru, pēc viņas teiktā, politiskajā vidē runāts jau ilgāku laiku. Deputātes ieskatā ir jāuzdod jautājumi par to, cik caurspīdīgs ir process, kurā tiek lemts, kam piešķirt finansējumu un kam ne.
Liepiņa arī norāda, ka lēmumu pieņemšanā iesaistīti gan politiķi, gan ministriju pārstāvji, tāpēc sabiedrībai būtu jābūt skaidram, pēc kādiem kritērijiem tiek dalīta nauda un kā tiek vērtēti rezultāti.
Deputāte piemin arī Pilsonisko aliansi, kas, pēc viņas teiktā, organizējot nevalstisko organizāciju apbalvojumus, kuru izmaksas gadā sasniedzot aptuveni 200 tūkstošus eiro. Liepiņa šādu summu vērtē kā “astronomiskas izmaksas” un jautā, kas patiesībā zem tām slēpjas.
Viņasprāt, daļa nevalstisko organizāciju kļuvušas par “barotnēm” politiķiem, kuri nav ievēlēti vai kuri zina, kā apgūt pieejamo finansējumu.
Liepiņa uzskata, ka īpaši jāvērtē tas, kā Latvijā tiek īstenota sabiedrības integrācija. Viņa atgādina, ka jau ilgstoši tiek runāts par krievvalodīgo integrāciju Latvijā, taču pēc vairāk nekā 30 gadiem jautājumi joprojām esot tie paši.
“Mēs vēl joprojām runājam par vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Mēs runājam par to pašu, kas bija aktuāls pirms 20 gadiem,” saka deputāte.
Viņas ieskatā tas liek uzdot jautājumu, cik veiksmīgi sabiedrības integrācijas politika Latvijā vispār strādājusi un kāpēc pēc tik ilga laika sabiedrība joprojām atgriežas pie vienām un tām pašām problēmām.
Liepiņa uzsver, ka finansējuma pārskatīšana nav uzbrukums visām nevalstiskajām organizācijām, bet gan nepieciešamība saprast, kur valsts nauda tiek tērēta lietderīgi un kur tā, iespējams, uztur sistēmu, kas nedod gaidīto rezultātu.
