Tērēti vairāk nekā astoņi miljoni eiro par informācijas sniegšanu citām valsts iestādēm 0
Administratīvās izmaksas, ko rada prasība sniegt informāciju citām valsts iestādēm, pērn augušas divarpus reizes, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija.
Ja 2015.gadā šīs izmaksas palielinājās līdz 3 245 677 eiro, tad 2016. gadā tās sasniedza 8 337 711 eiro.
Valsts kancelejā skaidroja, ka administratīvo izmaksu palielinājums pērn skaidrojams ar virkni Ministru kabineta noteikumu projektu, piemēram, “Noteikumiem par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu”, grozījumiem “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtībā” un “Noteikumiem par oficiālās statistikas programmu 2017.-2019.gadam”.
Laika posmā no 2016.gada septembra līdz novembrim tika veikta centrālo valsts pārvaldes iestāžu aptauja, kurā tika iegūta informācija par regulāri sniedzamo informāciju valsts pārvaldē, piemēram, Ministru kabinetā regulāri sniedzamiem informatīvajiem ziņojumiem, statistiskās informācijas pieprasījumiem, finanšu un valsts budžeta pārskatiem, personālvadības datiem, pārskatiem par politikas plānošanas dokumentu izpildi un citi informācijas pieprasījumi. Aptaujā tika skaidrots šīs informācijas sniegšanas biežums, informācijas apjoms un informācijas sniegšanas forma.
Kopumā tika saņemti 123 priekšlikumi par 54 tiesību aktiem, trīs politikas plānošanas dokumentiem un diviem pieprasījumiem no Saeimas deputātiem un komisijām.
Visvairāk saņemto priekšlikumu ir saistībā ar statistiskās informācijas pieprasījumiem.
Valsts kanceleja secinājusi, ka visvairāk iestāžu sniedz pārskatus saistībā ar finansēm un valsts budžetu, personālvadības datiem, kā arī atbildot uz statistiskās informācijas pieprasījumiem. Šīs jomas nereti pārklājas, tāpēc arī iestāžu atbildēs viens tiesību akts vai pārskats tika uzskaitīts vairākās sadaļās, piemēram, pārskats par atlīdzību tika minēts divās sadaļās “Finanses un budžeta atskaites” un “Personālvadības dati”. Minētajās trijās jomās iestādes arī saskata lielāko administratīvo slogu.
Valsts kancelejas ieskatā, tai sadarbojoties ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju būtu atkārtoti jāizvērtē iestāžu darbības pārskatu sniegšanas sistēma, iekļaujot tajā jautājumus par finansēm un valsts budžetu, statistiku un personālvadību, un līdz 2020.gada jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus administratīvo procedūru vienkāršošanai un pārskatu sniegšanas biežuma samazināšanai.
Par minēto priekšlikumu nākamnedēļ spriedīs valdība.
