“Tuvākā vidusskola tagad ir 40 kilometru attālumā! Ko darīt?” Iedzīvotāji jautā Vanagai 0
Kas notiek ar skolēniem vietās, kur vidusskolas tiek slēgtas, bet tuvākā iespēja iegūt vidējo izglītību atrodas desmitiem kilometru attālumā? Šādu jautājumu diskusijā uzdeva kāda zvanītāja, norādot, ka viņas pilsētā šogad bijis pēdējais vidusskolas izlaidums, bet tagad tuvākā vidusskola atrodas aptuveni 40 kilometru attālumā.
“Visi vienmēr attaisnojas ar Ministru kabineta noteikumiem. Bet noteikumos taču nav pateikts, cik kilometru attālumā no apdzīvotas vietas ar pilsētas statusu jāatrodas vidusskolai. Mūsu pilsētā šogad bija pēdējais izlaidums. Tagad tuvākā vidusskola ir 40 kilometru attālumā,” norādīja zvanītāja.
Komentējot situāciju TV24 raidījumā “Ziņu top”, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzsvēra, ka diskusijās par skolu tīklu tik tiešām ticis runāts ne tikai par kilometriem, bet arī par laiku, kas bērnam jāpavada ceļā.
“Bija diskusijas gan par kilometriem, gan par ceļā pavadīto laiku. Dažkārt kilometru varbūt nav tik daudz, bet ceļš rudenī vai ziemā var būt grūti izbraucams,” skaidro Vanaga.
Viņa norāda, ka tieši tādēļ iepriekš apspriesti arī izņēmumi un tā dēvēto pieejamības skolu princips – proti, iespēja saglabāt skolu arī tad, ja tā neatbilst visiem vispārējiem kritērijiem, bet konkrētajā teritorijā ir būtiska izglītības pieejamībai.
Vanaga uzsver, ka šādās situācijās nevar skatīties tikai uz karti un izmērīt attālumu kilometros. Jāņem vērā arī sabiedriskā transporta pieejamība, ceļu stāvoklis, reālais ceļā pavadītais laiks un tas, vai skolēns vispār var ikdienā nokļūt līdz citai skolai un atgriezties mājās saprātīgā laikā.
“Bija sarunas ar katru pašvaldību. Es zinu, ka arī iepriekšējais ministrs runāja par pieejamības skolām kā izņēmumiem, ņemot vērā reālo situāciju,” saka Vanaga.
Pēc viņas teiktā, sarunas ar pašvaldībām par skolu tīklu un finansēšanas jautājumiem vēl neesot pilnībā noslēgušās.
“Šobrīd arī turpinās sarunas ar pašvaldībām par finansēšanas jautājumiem, un tas ir saistīts arī ar pieejamības skolām. Tāpēc šāds jautājums noteikti ir jāpaceļ,” uzsver arodbiedrības vadītāja.
Vanaga aicina pašvaldību vadību aktīvi iesaistīties sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju, īpaši gadījumos, kad skolas slēgšana nozīmē, ka jauniešiem ik dienu jāmēro ļoti liels attālums.
“Pašvaldību vadītājiem, kuri vēl nav runājuši, ir jārunā,” saka Vanaga.
Situācija izgaismo vienu no sāpīgākajiem skolu tīkla reformas jautājumiem – skolu iespējams slēgt, raugoties uz skolēnu skaitu un finansējumu, taču bērnam pēc tam tik un tā kaut kur ir jāmācās. Un 40 kilometri kartē ne vienmēr nozīmē tikai 40 kilometrus – ziemā, pa sliktu ceļu un ar ierobežotu sabiedrisko transportu tie var pārvērsties vairākās stundās, ko jaunietis ik dienu pavada ceļā.
