“Tie ir savvaļas dzīvnieki!” “Siguldas zoo” komentē bērna sakošanu un skaidro, kāpēc lemūri var uzbrukt apmeklētājiem 4
Pēc publiski izskanējušās informācijas par gadījumu, kad “Siguldas zoo” bērnam lemūrs iekodis galvā un ausī, LA.LV sazinājās ar zoodārza līdzīpašnieku Danielu, lai noskaidrotu, kā zoodārzs vērtē notikušo un kādi drošības noteikumi jāievēro apmeklētājiem.
Daniels norāda, ka paši par sociālajos medijos publicēto stāstu esot uzzinājuši tikai iepriekšējās dienas vakarā. Viņš uzsver – lai gan “Siguldas zoo” lemūri ir socializēti un pieraduši pie cilvēku klātbūtnes, tie joprojām ir savvaļas dzīvnieki.
“Visi savvaļas dzīvnieki ir neprognozējami.”
Zoodārza pārstāvis skaidro, ka lemūri nerada nopietnus draudus cilvēka veselībai vai dzīvībai, tomēr saskarsmē ar jebkuru savvaļas dzīvnieku pastāv zināms risks. Ja par kādu incidentu zoodārza administrācija tiek informēta, situācija tiekot izvērtēta un ar cietušo mēģinot rast risinājumu.
Pēc Daniela teiktā, lielākā daļa gadījumu, kad lemūrs cilvēkam iekož vai saskrāpē, beidzas ar nelielām traumām, ko var salīdzināt ar kaķa skrāpējumu. Viņš arī norāda, ka nereti cilvēki par notikušo zoodārzam nemaz nepaziņo, satraukums par piedzīvoto rodas vēlāk, jau esot mājās.
Vienlaikus Daniels uzsver, ka dažādas institūcijas iepriekš ir vērtējušas “Siguldas zoo” lemūru apskates un barošanas pakalpojumu. To vidū esot bijis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Dabas aizsardzības pārvalde, Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī valsts un pašvaldības policija. Pēc zoodārza pārstāvja teiktā, neatbilstības normatīvajiem aktiem neesot konstatētas.
Aicina nedoties pie lemūriem, ja cilvēks nejūtas droši
Daniels aicina apmeklētājus, kuri nejūtas droši vai nespēj pieņemt, ka saskarsmē būs jārēķinās ar savvaļas dzīvnieka uzvedību, lemūru mājā iekšā nedoties un dzīvniekus vērot no malas.
“Jā, mēs piedāvājam pakalpojumu redzēt lemūrus, kuri nav dresēti cirka dzīvnieki, bet tie riski vienmēr ir un būs.”
Viņš norāda, ka apmeklētāju saskarsme ar lemūriem notiek pieredzējuša zoodārza darbinieka uzraudzībā. Tomēr pat profesionāla uzraudzība nevarot paredzēt pilnīgi visas dzīvnieka reakcijas.
Pēc konkrētā gadījuma būtiskas izmaiņas lemūru mājas darbībā zoodārzs pašlaik neplāno. Vienlaikus varētu tikt veiktas papildu instruktāžas, vēlreiz skaidrojot apmeklētājiem, ka, dodoties pie lemūriem, pastāv iespēja tikt saskrāpētam vai sakostam.
Ko “Siguldas zoo” dara, ja apmeklētājs cieš?
Daniels skaidro, ka gadījumos, kad cietušais pēc incidenta sazinās ar zoodārza administrāciju, situāciju cenšas risināt individuāli.
“Nevar atvainoties par to, ka savvaļas dzīvnieks ir savvaļas dzīvnieks, bet situācijas cenšamies risināt.”
Īpaši gadījumos, kad cietušais ir bērns, zoodārzs parasti piedāvājot dāvanu karti vai iespēju kaut ko izvēlēties suvenīru veikalā. Tāpat varot tikt piedāvāts atkārtots apmeklējums, taču Daniels atzīst, ka pēc negatīvas pieredzes cilvēks, iespējams, nemaz nevēlēsies zoodārzā atgriezties.
Daniels stāsta, ka līdzīgi gadījumi ar lemūriem jau iepriekš ir bijuši, tomēr nevienā no tiem neesot bijis nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Lemūrus regulāri pārbauda veterinārārsts
Pēc incidentiem apmeklētāji nereti satraucoties arī par to, vai lemūri ir vakcinēti pret trakumsērgu.
Daniels skaidro, ka Eiropas Savienībā primāti tiek turēti atzītās un norobežotās turēšanas vietās, kuras uzrauga veterinārie dienesti. “Siguldas zoo” lemūrus reizi mēnesī klīniski izmeklējot veterinārārsts, bet apmeklētāji pēc pieprasījuma varot saņemt arī attiecīgu izziņu.
Vienlaikus zoodārza pārstāvis atgādina arī par pašu apmeklētāju uzvedību. Viņš norāda, ka, piemēram, nevajadzētu tuvoties dzīvniekiem ar tukšām barošanas bļodiņām vai lieki pieliekties tiem klāt.
Pēc Daniela teiktā, reizēm dzīvnieks var kļūt satraukts arī tad, ja cilvēks vēlas ar to nofotografēties, bet vienlaikus nedod ēdienu.
Viņš arī neslēpj, ka viena no problēmām ir apmeklētāji, kuri neuzklausa instruktāžu līdz galam. Lai gan cilvēki mēdz apgalvot, ka noteikumus ir sapratuši, pēc tam tie ne vienmēr tiekot ievēroti.
Daniels uzskata, ka dažkārt vēlme iegūt skaistu fotogrāfiju ņem virsroku pār pietāti pret pašu dzīvnieku.
Zoodārzs arī esot iesniedzis PTAC pakalpojuma riska izvērtējumu un līdz šim nav saņēmis informāciju, ka lemūru apskates un barošanas pakalpojums būtu neatbilstošs.
“Siguldas zoo” līdzīpašnieks vēlreiz atgādina, ka lemūri, lai arī pieraduši pie cilvēkiem, nav mājdzīvnieki vai dresēti cirka dzīvnieki. Tādēļ, dodoties tiešā saskarsmē ar tiem, apmeklētājiem jārēķinās arī ar neparedzamu dzīvnieka reakciju.
