“Tikai viena opcija – piekrist visam un pārskaitīt naudu!” Zaiga aizsāk viedokļu vētru par naudas vākšanu skolotāju dāvanām 1
Vecāku “WhatsApp” grupas jau sen kļuvušas par nervu pārbaudi – dāvanu mešanās, strīdi par summām un klusi apvainojumi. Arvien vairāk vecāku atzīst, ka šie čati pārvēršas par pienākumu, no kura gribas bēgt, un kādas sievietes pieredze trāpīgi atspoguļo nogurumu, kas valda daudzās ģimenēs.
“Vecāku čatos ir tikai viena opcija – piekrist visam un pārskaitīt naudu! Vienmēr turējos, domāju – ok, lai visi tur lemj un dara, kā grib. Šoreiz padomāju, ka tomēr vēlos izteikt savu viedokli, jo arī es taču tur ieskaitu naudu. Un tad ir divi varianti – kāds apvainojas vai vienkārši visi ignorē. Saudzēšu savus nervus. 01.01. pametīšu visas grupas. Kaut kur atstāšu tikai vīru, citur mani lai meklē e-klasē. Es laikam parakstītos par to, lai ar likumu aizliedz visas “Whatsapp” grupas un jebkādu “samešanos”,” pieredzē dalās Zaiga.
Izglītībā ir dažādas likstas — trūkst personāla, pedagogiem mazas algas, vecāki bļauj, aizstāvot savu bērnu. Visticamāk, ka par Zaigas rakstīto teju ikviens vecāks vismaz klusībā ir aizdomājies vai par to diskutējis ar kādu paziņu. Jūtams, ka vecākiem lielākoties dāvanu pirkšana skolotājiem nav pa prātam. Nesen LA.LV rakstījām arī par to, ka skolotāji labprāt izvēlas palikt neapdāvināti.
Lai arī ne visu vecāku domas sakrīt, Zaigas komentāru sadaļā ir redzams, ka daudziem vecākiem ir apnicis ņemties ar dāvanu sagādāšanu vai naudas “mešanos”. Daļa dalās arī padomos, kā šo traci izturēt.
Paskat, ko komentētāji saka!
“Manas domas par to mešanos dāvanām! Tā ir vistīrākā dirsā līšana! Cilvēki ar mazvērtības kompleksiem! Bet tas ir tikai mans redzējums.”
“Ja mani neapmierina summa, ko citi vecāki grib upurēt neizsīkstošajām pedagogu dāvanām, es pārskaitu tik, cik uzskatu par pieņemamu. Lai tad paši menedžē iegūto budžetu un dāvanu apmēru. Ja jau viņiem mans viedoklis ir nesvarīgs, tad man viņu arī.”
“Ja vien tu zinātu, cik ļoti man tā “samešanās” riebās jau pamatskolā!”
“Mēs bērnudārza vecāku padomē nolēmām, ka nekādas kopīgas dāvanas nebūs. Ja kāds grib — tad individuāli. Audzinātājas arī teica, ka svarīgākas ir labas attiecības, sadarbība, laipnība.”
“Ignorēju. Neko nerakstu un nepiedalos kopīgo dāvanu gādāšanā.”
“Mēdz gadīties arī normāli vecāki, bet lieliski var iztikt bez vecāku “Whatsapp” grupas (jau trešo gadu — vecāki nolēma tādu neveidot). Iepriekš citā skolā ar dāvanām skolotājai bija tā, ka katrs ieskaitīja pēc savas pārliecības un vēlmes, un par savākto summu tika iegādāta dāvana. Netika publiskots, cik kurš ieskaitījis.”
“Godīgi sakot, arī jau sāku palikt pret šo visu… Man ir divi bērni, un šis viss uzņem ar katru gadu apgriezienus. Es saprotu — pateikt paldies vajag, bet, lūdzu, individuāli!”
“Pie mums Dānijā neviens pat neiedomājas neko tādu — privāto laiku tā izsmiet! Ir e-klasei līdzīga vide un viss. Jā, un dāvanas arī neviens nedod un nemetās. Man šķiet, tas ir tāds “kukuļu” došanas gēns latviešiem.”
“Man vairākkārt ir bijis arī trešais variants. Citreiz pasaku savu viedokli vai iebilstu, tad citi vecāki arī sāk domāt ar galvām, un viss mainās. Citādi mīļā miera labad cilvēki tikai piekrīt skaļākajiem bļāvējiem. Bet jāsaka, ka trešais gadījums ir daudz retāks šajos čatos.”
“Apsveicu! Tomēr ir kāds līdzīgi domājošais. Normālam cilvēkam tas sviests nav izturams.”
“Mēs ar vīru vecāku sapulcē uztaisījām traci par šo apdāvināšanu — katru gadu lielāks un lielāks cipars uz dzimšanas dienām un Ziemassvētkiem jāmetas nauda. Mūsu bērnudārza vecāki teica, ka tās ir “cieņas izrādīšanas” audzinātājām. Un tad audzinātāja lika izdzēst visu grupas čatu un aizliedza to taisīt. Viņiem vienalga citu viedoklis. Meitas grupiņā vecāki atkal uzklausa citus un pieņem kopīgus lēmumus.”
“Zini, kur man abi vecāku čati? Whatsappā arhivēti! Es ieeju reizi vai divas nedēļā, paskatos un izeju. Nav vērts!”
“Jā, es visu laiku domāju — kāpēc ir tāda dāvināšana skolotājiem? Tad jau vajag apdāvināt arī apkopējus, santehniķus un visus pārējos. Katrs darām savu darbu. Tā apdāvināšana nāk no tiem vecākiem, kuriem bērniem neiet labi mācībās — grib ar dāvanām piekukuļot skolotājus, lai liek labākas atzīmes?”
“Vajag izdzēsties no visām tām grupām. Nervu bende. Plus man besī tā piespiedu dāvināšana skolotājiem, jo nav teikts, ka skolotāja ir kādam mīļa un tuva. Manam bērnam varbūt cita skolotāja patīk labāk. Atbalstu individuālu apdāvināšanu. Bērniem ir lielāks kaifs taisīt Secret Santa — izlozēt vienu draugu un pirkt dāvanu par noteiktu summu, nevis mesties un pirkt “hrens viņu zin ko”.”
“O, jā! Izteicu savu viedokli un piedāvāju savu variantu kā alternatīvu… Es tikai piedāvāju, nevis lieku jums obligāti pirkt. Nekad, nekad vairs neko nepiedāvāšu vecāku čatos…”
Kā domā tu - prakse, ka vecāki metas pedagogu dāvamām, ir vajadzīga?
