“Man šķita, ka galva eksplodēs!” Vecāku sapulce zēna mammas dēļ pārvēršas pilnīgā haosā 0
Sociālajos medijos izskanējis kāds stāsts par vecāku sapulci, kurā raisījušās asas diskusijas starp vecākiem. Ieraksts īsā laikā piesaistīja plašu uzmanību un rosināja sabiedrībā pārdomas par to, kā vecāku sapulcēs būtu risināmi jautājumi par skolēnu uzvedību un sadarbību starp ģimeni un skolu.
“Tikko atgriezos no klases vecāku sapulces. Man šķita, ka galva eksplodēs. Tā viena mamma, kas pusotru stundu pilnā rīklē aizstāvēja savu dēliņu, kurš nemācās un sūdus taisa. Tā vietā vainoja skolotājus, kas, iespējams, ir neprofesionāli un nemāk atrast pieeju skolēniem. Un tā frāze: “Nu un ko jūs gribat, lai mēs, vecāki, ar viņiem ņemtos?” Nē, acīmredzot tavs pienākums bija tikai piedzemdēt, tālāk lai pats skraida,” platformā “Threads” raksta @evi.jonina.
Kā zināms, skola ir vieta, kur ikdienā satiekas dažādi bērni ar dažādiem raksturiem un interesēm. Bez izņēmuma visiem kā vienam ir pienākums iegūt pamatizglītību. Tāpat skolēniem ir pienākums uzvesties tā, kā nosaka skolas iekšējās kārtības noteikumi un dažādi ētikas principi. Arī vecākiem ir jāspēj ievērot ētikas normas un uzvesties cieņpilni. Izņēmums nav arī pedagogi un pārējā izglītības iestādes komanda.
Publikācija nepilnas dienas laikā kļuvusi visai populāra — tā skatīta vairāk nekā 17 tūkstošu reižu. Cilvēki komentāros labprāt izsaka savu viedokli par šo situāciju.
Inga pauž, ka vecāku sapulces ir paredzētas organizatoriskiem un informatīviem jautājumiem, nevis lai vecāki kārtotu savstarpējās attiecības.
Līdzīgi raksta arī Laima — vecāku sapulcēs konkrētu bērnu apspriest nedrīkst. Arī Liene ir sašutusi, ka joprojām pastāv mode bērnus nokaunināt lieku ausu priekšā un šādas situācijas netiek risinātas privāti, tādējādi izniekojot arī pārējo vecāku laiku.
Daļa komentētāju dalās stāstos, kad piedzīvojuši līdzīgas situācijas:
“Es nekad neaizmirsīšu vienu vecāku sapulci, kur viena mamma (medmāsa) piecēlās un pateica: “Kā skolotājiem nav kauna slimot? Ir jāvakcinējas pret gripu un jānāk uz darbu.” Šī pati mamma pienāca pie manis un teica, ka es esmu sajaukusi viņas Robertu ar klasesbiedru Robertu un liekot nepareizā Roberta atzīmes, jo mājās raksta perfekti, bet skolā latviešu valodā knapi sekmīgs.”
“Izskatās, ka teju katrā klasē ir viena tāda palaidņa/nes mammīte, kuras bērniņš ir “zelta gabaliņš”, bet reāli — lielākais sū** taisītājs un stundu čakarētājs! Mana vienīgā doma, kad pirmo reizi saskāros sapulcē ar tādu mammu, bija: “Tu to nopietni?!” Es vēl saprastu 13 gadnieka nesaskaņas ar vienu skolotāju, bet ne jau ar visām skolas skolotājām. Jā, noteikti — visas vainīgas!”
“Uj, daudz tādas mātes, kurām visi būs vainīgi, bet sava bērna uzvedības problēmas neredz vai uzskata, ka skolai tās jārisina. Diemžēl.”
“Man viena vecāku frāze ilgi paliks atmiņā — ko jūs sūdzaties, skolai taču jāaudzina bērnus!”
“Pēc 3. klases meitu vecāki nereti var sākt neapmeklēt vecāku sapulces, jo tās bieži vien pārvēršas diskusijā par svešiem puisīšiem, kas negrib vai nespēj mācīties, 4. klasē vēl neprot tekoši lasīt, regulāri neievēro disciplīnu utt.”
“Mans dēls jau liels, un man vairs nav jāiet uz sapulcēm. Lasot to visu, tikko atcerējos. Kad bija jāiet uz sestās klases sapulci, es biju šokā, kā to sapulci pasniedza klases audzinātāja. Ka mūsu klasē ir daudz neaudzinātu bērnu, ka viņa risināšot ar skarbākām metodēm. Ja viņa netiks galā ar kādu bērnu no klases, tad sauks Bāriņtiesu un policiju un ka viņa neauklēšot. Tad viņa veselu dzīvesstāstu par sevi izstāstīja un ka viņai grūti darboties ar datoru un mūsdienu tehnoloģijām.”
“Atgādina, kad man uz izlaidumu bija lielā sapulce ar vecākiem, audzēkņiem un klases audzinātājām… Uzreiz varēja manīt, kur daži klasesbiedri dabūjuši savus raksturus. Ja, piemēram, meitene skolā vienmēr bļāva, lai izklausītos, ka viņai taisnība, tad viņas mamma tieši tāpat sapulcē… Un abām nebija taisnība, bet tas jau tā.”
