Tirgoties izdevīgāk nekā ražot 0
Uzņēmumu līdera godu aizvadītā gada topā, joprojām apgrozot vairāk nekā vienu miljardu eiro, ir saglabājis Krievijas kapitāla uzņēmums “Uralchem Trading”.
Uzņēmuma apgrozījums pērn ir palicis 2014. gada līmenī un bijis 1,1 miljards eiro, savukārt peļņa ir nedaudz pieaugusi no 22 miljoniem eiro 2014. gadā līdz 25 miljoniem eiro pērn, liecina “Crediweb.lv” dati. “Uralchem Trading” ir Krievijas minerālmēslu ražošanas grupas “Uralhim” sastāvdaļa, kas caur Latvijas ostām nodrošina slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību uz saviem galvenajiem tirgiem – Eiropas Savienību un Latīņameriku. Vienlaikus jāatzīmē, ka arī Latvija ir viens no uzņēmuma mērķtirgiem un ne tikai tranzīta punkts, šeit tiek pārdota produkcija 36 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā ģeopolitisko fonu un faktu, ka Krievijā tiek aktīvi attīstīta Ustjlugas osta, gada pārskatā uzņēmuma vadītājs Valentīns Lavrentjevs apstiprina, ka arī turpmāk kompānija plāno attīstīt savu saimniecisko darbību.
Vietējais dzinējspēks
Nedaudz palielinot apgrozījumu, topā par vienu vietu ir pakāpušās abas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes – “Rimi” un “Maxima”. “Rimi” apgrozījums ir palielinājies par 6%, sasniedzot 785,3 miljonus eiro, bet peļņa augusi par 16% (27,4 miljoni eiro), savukārt “Maxima” skaitļi liecina, ka veikalu boikotētāji rimušies – apgrozījums audzis par 2% un bijis 688,8 miljoni eiro, un peļņa bija 19,2 miljoni eiro, kas ir par 38% vairāk nekā 2014. gadā, kad tā bija 13,9 miljoni eiro.
“Maxima Latvija” vadītājs Andris Vilcmeiers to skaidro ar klientu skaita pieaugumu, kā arī viena klienta vidējā pirkuma summas palielinājumu. Iepriekšējos gados un arī tagad mājsaimniecību patēriņš ir viens no galvenajiem faktoriem, kas virza valsts ekonomiku.
Tā kā iedzīvotāju skaits Latvijā nepieaug, kopējais pārtikas patēriņš vairs nevar strauji turpināt augt, norāda “Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece. Pārtikas tirgus varētu būt jau sasniedzis zināmu piesātinājumu. Iespējams, ka cilvēki arī biežāk ēd ārpus mājas. Protams, mājsaimniecību ienākumi turpina augt, un augt turpina arī iedzīvotāju depozīti, kas nozīmē, ka to rīcībā ir arvien lielākas naudas summas, tomēr mazumtirdzniecības apgrozījums vairs precīzi nekorelē ar šiem rādītājiem.
Izskatās arī, ka nepieciešamākās ilglietošanas preces mājsaimniecības jau ir sagādājušas. Piemēram, šogad mazāk pērk elektropreces. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos kritums šo preču pārdošanas apjomā ir aptuveni 10%, iepriekšējos trīs gadus elektropreču apgrozījums pieauga par gandrīz 20% ik gadu. Tiesa, daudzi iedzīvotāji aizvien lielāku daļu savu pirkumu veic ārzemju interneta veikalos (“Amazon”, “Ebay”, “AliExpress” u. c.), kas netiek uzskaitīts. Lai arī mazumtirdzniecības apgrozījums kļūst svārstīgāks, ekonomiste prognozē, ka šogad kopumā mazumtirdzniecības apjomi joprojām būs nelielos, bet tomēr plusos, kas ļauj arī spriest par lielāko mazumtirdzniecības uzņēmumu izredzēm.
Pārmaiņu spogulī
Enerģētikas kompānija “Latvenergo” zaudējusi topā divas vietas, noslīdot uz ceturto. Tomēr šeit jāņem vērā, ka 2014. gadā uzņēmums startēja ar apgrozījumu 741,1 miljons eiro, un, ieviešot Eiropas direktīvas un sadalot koncerna darbību, ir ticis koriģēts arī 2014. gada apgrozījums uz 564,6 miljoniem eiro, kas jau iepriekšējā topā “Latvenergo” būtu nodrošinājis ceturto vietu.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad par 26% pieaudzis koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms. Rezultātus pozitīvi galvenokārt ietekmēja zemāka dabasgāzes un elektroenerģijas cena Latvijā, kas attiecīgi bija par 28 un 6% mazāka nekā 2015. gada pirmajos sešos mēnešos. Jāatgādina, ka šā gada pirmajā pusē Latvijā un Lietuvā samazinājās elektroenerģijas tirgus cenas, ko galvenokārt veicināja “NordBalt” starpsavienojuma starp Zviedriju un Lietuvu darbība, mazinot cenu starpību starp Baltijas valstīm un ziemeļvalstīm. Turpmāka elektroenerģijas cenas izlīdzināšanās ar ziemeļvalstīm paredzama līdz ar Igaunijas–Latvijas elektropārvades starpsavienojuma izbūvi 2020. gadā.
Ietekmē cenas pasaulē
Nozīmīgu daļu TOP 10 aizņem degvielas un naftas produktu tirgotāji – tie ir “Orlen Latvija”, “Latvijas gāze”, “Neste Latvija” un “Circle K Latvia” (bij. “Statoil”).
Tikai “Neste Latvija” pērn ir izdevies palielināt apgrozījumu, palielinājusies arī peļņa – par 26% – no 8,6 miljoniem eiro 2014. gadā līdz 10,8 miljoniem eiro pērn. Gada pārskatā uzņēmuma vadība norāda, ka pērn pieaudzis klientu darījumu apjoms gan DUS, gan vairumtirdzniecībā. Turklāt tika arī turpināts energoefektivitātes uzlabošanas projekts, stacijās ierīkojot LED apgaismojumu, kas ļāvis elektroenerģijas patēriņu samazināt par 56%.
Runājot par šo gadu, “Circle K Latvia” izpilddirektore Gunta Jēkabsone prognozē, ka tirgus šogad būs stabils, ar nelielu pieauguma tendenci, jo ekonomiskā situācija ir stabila, IKP nedaudz pieaug, arī iedzīvotāju pirktspēja pamazām palielinās. Tomēr tas viss ir paredzams ar vienu nosacījumu – ja pasaulē nenotiks būtiski satricinājumi. Viņa arī atzīmē, ka uzņēmumā budžetus plāno pat piecus gadus uz priekšu. Bez ilgtermiņa vīzijas nav iespējamas nopietnas investīcijas, jo īpašniekiem ir jāredz, vai investīcijas atmaksāsies vai ne. Līdz ar to būtu ļoti vēlams, lai arī valsts nodokļu politika būtu paredzama vismaz piecus gadus uz priekšu.
Tranzīts izaicina
Valstij piederošie lielākie transporta nozares uzņēmumi pērn piedzīvojuši apgrozījuma sarukumu – gan “LDz Cargo”, gan “Latvijas dzelzceļš”, gan “Air Baltic”.
Kopumā “Latvijas dzelzceļa” koncerna apgrozījums pērn bija 420,2 miljoni eiro, kas ir par 5% mazāk nekā gadu iepriekš, par apmēram pusmiljonu eiro samazinājās arī peļņa. Pamats šādiem finanšu rezultātiem ir kravu apjomu samazinājums, jo 75% no visām kravām nāk no Krievijas, savukārt kravu struktūrā 39% aizņem naftas produkti, 34% – akmeņogles.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka Latvijas ostās pērn piedzīvots kravu apgrozījuma samazinājums: Ventspilī par 14%, Rīgā – par 2%, tikai Liepājā panākts pieaugums par 6%. Gan Rīgā, gan Ventspilī pārkrauto kravu struktūrā lielāko daļu veido ogles un naftas produkti. Jo mazāk pārved, jo mazāk jākrauj. Un otrādi.
Arī šogad Rīgas Brīvostā tiek plānots kravu apjoma kritums par 10%, jo turpina samazināties ogļu un naftas tranzīta plūsma. Septiņos mēnešos tā samazinājusies par 18%, savukārt pārējo kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pērnā gada pārskata periodu ir palielinājies par 4%. Šīs tendences atspoguļojas arī dzelzceļa kravu pārvadājumos, “LDz Cargo” pārvadāto kravu apjoms šā gada septiņos mēnešos ir samazinājies par 20%. Tas ļauj prognozēt, ka dzelzceļa kravu pārvadātājiem un ar nozari saistītajiem uzņēmumiem nāksies samierināties ne tikai ar zemākām vietām topos, bet arī ar vājākiem finanšu rezultātiem kopumā.
Vietējie līderi
Ir vērts atzīmēt vairākus nozīmīgus izrāvienus topā. Datortīklu aprīkojuma ražotājs “Mikrotīkls” pērn palielinājis apgrozījumu par 50%, sasniedzot 202,4 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma peļņa augusi par gandrīz 80% un bijusi 61,4 miljoni eiro. Tas ražotāju padara par otru visvairāk pelnošo uzņēmumu Latvijā aiz energokompānijas “Latvenergo”, liecina “Crediweb.lv” apkopotie dati. Atšķirībā no “Latvenergo” tas valsts subsīdijas nesaņem, tālab to droši var saukt par labāko pelnītāju. Arī šogad “Mikrotīkls” plāno radīt jaunus produktus un palielināt tirdzniecības un pakalpojumu apjomu.
Līdz ar “Mikrotīkla” uzrāvienu par Latvijas lielākajiem vietējā privātā kapitāla (vismaz daļēja) uzņēmumiem ir kļuvuši IT produktu un risinājumu vairumtirgotājs “Elko grupa”, kas jau ir paspējis pabūt arī Latvijas lielākā uzņēmuma godā (pēc apgrozījuma), un jau minētais “Mikrotīkls”. Turklāt pirms mēneša abi uzņēmumi, redzot labas sinerģijas iespējas, ir noslēguši vienošanos par to, ka “Elko grupa” virzīs “Mikrotīkla” produktus Krievijas tirgū.
Topā uzreiz aiz “Mikrotīkla” atrodams vēl viens vietējā privātā kapitāla uzņēmums – “Latvijas finieris”, kam, neskatoties uz to, ka ir izdevies saglabāt apgrozījumu, nācies zaudēt divas vietas sarakstā. Ne tikai “Latvijas finierim”, bet arī citiem Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem viens no svarīgākajiem tirgiem ir Lielbritānija, kas sašūpoja Eiropas tirgus ar savu “Brexit” balsojumu. Vēl šā gada pirmajā pusē meža nozares eksports uz Lielbritāniju bija palielinājies par 11%. Kā būs vēlāk, šobrīd ir grūti novērtēt. Lai arī īstermiņā šie pārmaiņu laiki radīs izaicinājumus mūsu uzņēmumiem, Lielbritānijā vairāk koku neaugs un tā turpinās importēt kokmateriālus.
