Trošu pacēlāji drošāki 0
Latvijā ar pacēlāju doties kalna virsotnē slēpotājiem ir drošāk, jo no pagājušā gada 21. aprīļa stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/424 par trošu ceļu iekārtām, kam sekojuši arī grozījumi Latvijas Ministru kabineta noteikumos nr. 555.
Regula attiecas arī uz slēpošanas pacēlāju un citu trošu ceļu iekārtu drošības sastāvdaļām, kuru tehniskajam stāvoklim turpmāk tiks pievērsta īpaši liela uzmanība, jo ik pa laikam negadījumi Eiropas slēpošanas kūrortos tomēr notiek. Piemēram 2009. gadā Spānijā Sjerra Nevadā, pacēlājam salūstot, ievainojumus guva 23 cilvēki, un, kā vēlāk noskaidroja eksperti, bojājumus izraisīja materiālu nogurums (nolietojums).
Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, Rietumeiropā un Alpos darbojas aptuveni 17 500 kabeļu ceļu iekārtu jeb 60 procenti no šādu iekārtu kopskaita pasaulē. Regulas mērķis ir stingrāk uzraudzīt jauno pacēlāju uzstādīšanu, regulāras un ārkārtas veco iekārtu pārbaudes. “Slēpošanas kalnu ikdienas darbu šī ES regula neietekmē. Taču bez tās prasību izpildes mēs nevaram sākt slēpošanas sezonu. Latvijā ir vairākas starptautiski akreditētas firmas, kas katru gadu veic pacēlāju pārbaudes pēc mūsu pieprasījuma. Savukārt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un dokumentāciju regulāri pārbauda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti,” skaidro Žagarkalna tehniskais direktors Māris Zvīnis.
Atpūtas kompleksa “Gaiziņš” saimnieks Juris Stradiņš atklāj, ka PTAC ik gadu apstaigā Gaiziņkalnu un pārbauda norādes un brīdinājuma zīmju lietojumu, iekšējās kārtības un citu noteikumu esamību. Viņš pacēlāju pārbaudes pasūtot Ventspils SIA “Tehnisko ekspertu centrs” speciālistiem, taču šādus pakalpojumus Latvijā sniedz arī “Kiwa Inspecta” un citas firmas.
Kas, stājoties spēkā jaunajai ES regulai, mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu? “Mums, kalnu saimniekiem, regula nu liek pašiem veikt pacēlāju risku vērtēšanu. Izmaiņas ir arī pārbaužu procedūrā un lietotu pacēlāju pārvietošanai jāiegūst sertifikāts – būtībā tās ir prasības, kas mūs reāli neietekmē. Uzskatu, ka risku vērtēšana ir lieka birokrātiska darbība, jo, ja reiz riski jau izvērtēti, pacēlāju uzstādot, kas gan vairs var mainīties, ja pacēlāju turpmāk neizkustinām no vietas,” skeptiski uz jaunās ES regulas ieviešanu raugās atpūtas kompleksa “Milzkalns” vadītājs Viesturs Ošnieks, piebilstot, ka dažviet regulā manāma pat agrāko prasību mīkstināšana.
