Dārzs holeriķim 0
Holeriķi noteikti ir aktīvākie un nelīdzsvarotākie no visiem temperamentu pārstāvjiem. Viņu pretrunīgais raksturs iekšējam komfortam prasa tikpat pretrunīgu vidi – tai reizē jādod iespēja izpausties un tikt novērtētam, kā arī iespēja nomierināties un relaksēties.
Šie cilvēki ir atklāti, emocionāli, jūtīgi, bet radikāli savās izpausmēs – mirkļa iejūtību pēkšņi var nomainīt agresija, un otrādi. Dārza darbi ir labs veids, kā šo haosu sakārtot un novadīt pāri plūstošo enerģiju.
Holeriķim svarīgas fiziskās aktivitātes, bet grūti ievērot regularitāti. Viņš var vienā dienā iestādīt koku aleju, bet pēc tam mēnesi par to nelikties ne zinis. Šos cilvēkus aizrauj jaunas idejas, tie aizrautīgi metas tās īstenot, bet kādā brīdī piekūst, pārdeg vai vienkārši ierauga citu aizraušanos, tādēļ iesāktais mēdz palikt nepabeigts.
Ideāls holeriķa dārzs ir tāds, kurā var izpausties un radīt, bet par ko nav regulāri un ilgstoši jārūpējas. Ja šie cilvēki tiešām aizaujas ar dārzkopību, no viņiem sanāk izcili introducētāji, vides pārveidotāji un jaunu šķirņu kolekcionāri.
Kam noteikti jābūt holeriķa dārzā?
Vispirms jau pietiekami lielai teritorijai – pilsētas pagalmu šaurībā holeriķis nespēj iekļauties un reāli savietot vēlamos dārza elementus.
Jābūt vismaz dažiem pēc iespējas lielākiem kokiem, enerģētiski pietiekami spēcīgiem, lai sakārtotu saimnieka pāri plūstošo enerģiju.
Noslēgtai vietai – slēptuvei no sabiedrības acīm, kur holeriķis var pabūt viens savā iekšējā pasaulē, kas uz brīdi rezonē tikai ar dabu.
Atklātai vietai – lai ir kur izvērsties pašam un draugiem, kur atklāties visā rakstura spožumā, kur izpausties un gūt uzmanību.
Neapgūtai zemei – iespējai vienmēr kaut ko mainīt, pārradīt, iekopt jaunus stādījumus pēc paša ieskatiem un ar paša spēkiem.
Kārtīgai palīgēkai – holeriķis ir pārāk haotisks, lai turētu kārtībā darbarīkus, ja vien tam nav iekārtota maksimāli ērta speciāla vieta.
