“Latvijā mēs varam divas stundas uz skatuves čīkstēt, ka valsts nav noteikusi prioritātes un mēs nezinām, ko dzīvē darīt.” Lietuvā ir pavisam cita attieksme, norāda ekonomists 31
“Kā atrisināt finanšu kāzusu Latvijā, kad uzņēmēji, kas ir stabili, neņem kredītus, jo nav pārliecināti par ekonomikas attīstību vidi un naudas cenu. Un jaunajiem uzņēmējiem, savukārt, kredītus nedod?” TV24 raidījumā “Naudas cena” vaicā kāds skatītājs.
“Bankas loma visā finansējuma struktūrā ir pārsvarā nobriedušākam biznesam,” komentē bankas “Citadele” ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.
Jauniem biznesiem, it īpaši jaunuzņēmumiem ir cita veida finansējumi- savs kapitāls, riska kapitāls. Āboliņš skaidro, ka ir vesela virkne izvēles iespēju, kā finansēt uzņēmumu.
Viņš dalās pieredzē piedaloties divās biznesa konferencēs Lietuvā un Latvijā: “Latvijā mēs varam divas stundas uz skatuves čīkstēt, ka valsts nav noteikusi prioritātes, un mēs nezinām, ko dzīvē darīt.”
Pilnīgi savādāka situācija ir Lietuvā. Tur problēmām pieiet racionāli- tiek izlaistas obligācijas, savākta nauda, tiek veidota mazo investoru bāze.
Lietuvieši nefokusējas uz to, ka banka nav iedevusi naudu, tur attieksme pret biznesu ir savādāka. Tomēr Mārtiņš Āboliņš arī atzīst, ka arī Lietuvā attieksme pret bankām nav vienmēr pozitīva: “Tur tā pat saka, ka bankas nekreditē, bet tiek meklēti citi varianti. Ja tā ideja ir laba un ejoša un to var pārdot kādam, tad visticamāk viss izdosies.”
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2024
