Unikāla liecība par Ozolu dzimtu 1
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumu šopavasar papildinājusi unikāla relikvija – Latvijas brīvības cīnītājam Arturam Ozolam (1890 – 1969) piederējušais kauss (attēlā) – Latvijas jahtskluba godalga – ko muzejam nodevis Ozolu dzimtas parstāvis – Imants Alksnis. Par godu Latvijas simtgades ieskaņai šogad tas izstādīts muzeja ekspozīcijas “Sudraba kabinetā”.
Arturs bija viens no četriem brāļiem Ozoliem, kuriem visiem bija nozīmīga loma Latvijas brīvības izkarošanā. Viņi – Oskars, Markuss, Aleksandrs un Arturs –, kā arī abas māsas – Marta, Elizabete – nākuši no Dzērbenes draudzes skolas skolotāja Krišjāņa Ozola un Natālijas Ozolas ģimenes. Tēvam agri aizejot aizsaulē, visu pārgalvīgo puiku audzināšanu uzņēmās māte. Natālija uzaudzināja īstus Latvijas patriotus un nodrošināja tiem labu izglītību. Vēlāk viņa tika apbalvota ar 5. šķiras Lāčplēša ordeni par četru dēlu — atbrīvošanas cīņu dalībnieku, no kuriem trīs apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni – izaudzināšanu. Arturs Ozols beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, bijis virsnieks mičmanis Krievijas Melnās jūras kara flotē uz bruņukuģa “Panteleimon”. Tieši pēc viņa ierosmes Latvijas Pagaidu valdība 1919. gada 10. janvārī rekvizēja Liepājas ostā noenkuroto kuģi “Saratov” un tā mastā pacēla Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Savukārt viņa brālis Markuss bija tas, kurš 1919. gada oktobrī ierosināja izjaukt dzelzs tilta vidējos posmus, lai bermontieši no Pārdaugavas netiktu uz Rīgu.
