Vai bezdarbnieka statusā ir iespējams būt gadiem ilgi? 66
Regulējums nav mainījies kopš 2016. gada 1. janvāra – lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu personai ir jābūt sociāli apdrošinātai 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā. Šeit ir tā atšķirība, ka pabalsts ir valsts atbalsts, kamēr cilvēks ir jauna darba meklējumos. Būšana bezdarbnieka statusā ir priekšnosacījums tam, lai saņemtu pabalstu. Tā situāciju komentē Evita Simsone, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore.
Mūsu galvenais mērķis – mēs sniedzam atbalstu un cilvēks pats meklē darbu, bet būšanai bezdarbnieka statusā nav ierobežojuma, kamēr cilvēks atrod jaunu vai pirmo darbu, tikmēr var saņemt atbalstu darba meklējumos, tā NVA vadītāja.
Bezdarbnieka statusā var būt gadiem? “Diemžēl – jā. Uzsvars ir uz to, ka tikmēr, kamēr meklē darbu, var būt bezdarbnieka statusā. Un tas, ka darbu meklē “it kā”, ļoti gribētu, lai nebūtu šis “it kā”. Ja neveicas pietiekami labi, tad piedāvājam dažādus atbalsta mehānismus – apmācības, subsidētas darba vietas, kas ir mācīšanās darba vietā, apgūstot dažādas prasmes,” tā Simsone.
Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pagājušā gada beigās – 6,1%
Latvijā decembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā novembra beigās, bet par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gada beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.
2022.gada decembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 53 536 bezdarbnieki, kas ir par 1930 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 51 606 bezdarbnieki, taču par 7238 cilvēkiem mazāk nekā 2021.gada beigās, kad aģentūrā bija reģistrēti 60 774 bezdarbnieki.
Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2022.gada beigās joprojām bija Rīgas reģionā – 4,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā – 12,8%, kas mēneša laikā ir kāpums par 0,2 procentpunktiem.
Decembrī visstraujāk starp reģioniem reģistrētā bezdarba līmenis audzis Kurzemē – par 0,6 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 6,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Vienlaikus arī Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis decembra beigās bija 6,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet Zemgalē – 6,1%, kas salīdzinājumā ar novembra beigām ir pieaugums par 0,4 procentpunktiem.
Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis decembrī palielinājies par 0,1 procentpunktu un mēneša beigās bija 4,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Savukārt gada laikā, proti, salīdzinājumā ar 2021.gada beigām, reģistrētā bezdarba līmenis visos Latvijas reģionos ir samazinājies.
Tostarp Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis gada laikā ir sarucis par 0,2 procentpunktiem, Rīgas reģionā – par 0,3 procentpunktiem, Zemgalē – par 0,4 procentpunktiem, Vidzemē – par 0,6 procentpunktiem, Kurzemē – par 0,8 procentpunktiem, bet Latgalē – par 1,7 procentpunktiem.
2021.gada beigās Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
