Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Shutterstock

Vai Krievijas apaļkoksnes eksportam drīz pienāks gals? 14

Oskars Zemītis, žurnāls ” Baltijas koks”

Krievijā atrodas aptuveni 20% no pasaules koksnes krājas – 82 miljardi kubikmetru. Jau daudzus gadus Krievija ir bijusi viena no pasaules vadošajām apaļkoksnes eksportētājvalstīm, kuras zāģbaļķi nonāca galvenokārt Āzijā un Eiropā. Šobrīd Krievija eksportē aptuveni 12% no globālās apaļkoksnes apjoma.

LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 34
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 156
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Tveice mazināsies. Vai otrdien gaidāms negaiss?
18 stundas
Lasīt citas ziņas

Liela daļa no šā apjoma var tikt ierobežota, jo no 2022. gada 1. janvāra Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedāvājis pieņemt likumu par skujkoku un vērtīgo lapu koku zāģbaļķu eksporta aizliegumu. Tas tiek darīts, lai piesaistītu investīcijas zāģbaļķu tālākai apstrādei un samazinātu nelegālo mežizstrādi, pēc Putina teiktā, «lai dekriminalizētu nozari».

Lai palielinātu vietējos apstrādes rādītājus, Putins piedāvā izveidot valdības subsidētu aizdevumu programmu, kas mērķēta uz Sibīrijas un Krievijas Tālo Austrumu kokapstrādes attīstību. Lai arī konkrēts likumprojekts vēl nav pieejams (publiski pieejama informācija tikai no Putina uzrunas), ļoti ticams, ka jau šā gada otrajā pusē apaļkoku eksporta aizliegumu varētu ieviest, jo jau kādu laiku Krievija šādā virzienā dodas. Un tas būtībā darīts ar mērķi samazināt apaļkoksnes eksportu uz Ķīnu, jo, ja šos grozījumus pieņems, vislielāko ietekmi tie radīs Ķīnas tirgum.

CITI ŠOBRĪD LASA
Krievijas kokmateriālu eksports uz Ķīnu. (Sarkans – skujkoku zāģmateriāli, dzeltens – skujkoku zāģbaļķī).
Avots: FEA

2020. gada pirmajā pusē 75% no eksportētajiem kokmateriāliem nonāca Ķīnā (un aptuveni 10% Somijā). Tas nopietni ietekmēs globālo kokmateriālu tirgu, jo pēdējos piecos gados Ķīna no Krievijas importējusi vidēji 10–12 miljonus kubikmetru apaļkoksnes gadā. Ķīnai būs jāmeklē apaļkoksnes avoti citur, tas radīs lielāku konkurenci par zāģbaļķiem pārējos pasaules tirgos, kas var radīt virkni problēmu, it īpaši ņemot vērā Ķīnas vēlmi izmantot arvien vairāk koksnes produktu.

Krievijas skujkoku zāģbaļķu eksports virsotni sasniedza 2006. gadā, kad tie bija 37 miljoni kubikmetru. 2007. gadā Krievija ieviesa eksporta nodokli (kas līdz 2012. gadam progresēja līdz pat 25%) skujkoku zāģbaļķiem, kas lielāki par 15 centimetru caurmēru, 2012. gadā sekoja kvotu sistēma, kas nedaudz attīstīja vietējo apstrādi, līdz ar to saražoto koksnes produktu klāsts tika diversificēts. Rezultātā apaļkoku eksports strauji samazinājās līdz 8,5 miljoniem kubikmetru 2019. gadā.

Līdz 2014. gadam attīstība bija minimāla, jo nepietiekamais ceļu un dzelzceļu tīkls ierobežoja piekļuvi koksnes resursiem, jo vidējie izvešanas attālumi Krievijā var sasniegt pat 600 kilometru. Tā kā liela daļa Krievijas mežu ir mistraudzes, tad neesošais tirgus mīksto lapu koksnes produkcijai (it īpaši apses un papeles) vēl vairāk sadārdzināja mežizstrādes un pievešanas procesus.

Pēc Krimas okupācijas 2014. gadā rubļa vērtība samazinājās, līdz ar to arī vietējās izmaksas Krievijas tirgū. Tas piesaistīja lielākas investīcijas mežizstrādes, kokapstrādes un loģistikas sektoros, kur tika iegādāta jauna tehnika, izveidoti jauni ceļi un līdz ar to tika samazinātas ražošanas izmaksas.

Krievijā 2017. gadā dažādu ar meža nozari saistītu tehnikas vienību imports pieauga par 61%. Šī modernizācija noveda pie pieaugoša žāvēto un ēvelēto dēļu eksporta uz Ķīnu. 2019. gadā Krievija kļuva par lielāko zāģmateriālu eksportētāju (32 miljoni kubikmetru) pasaulē, apsteidzot Kanādu.

Krievijas skujkoku zāģmateriālu eksporta galamērķi pasaulē (miljoni m3).
Avots: FEA

Kopš 2014. gada Krievijas meža nozare ir kļuvusi konkurētspējīgāka un tagad var piedāvāt lielāku produktu klāstu. Turklāt Krievija ir stratēģiski labā vietā, kas samazina transporta izmaksas ar Ķīnu. Nozīmīgs aspekts ir arī Ķīnas iniciatīva Josla un ceļš, kas nākotnē pārvietos arvien lielākus kravu apjomus pa dzelzceļu no Eiropas, Rietumkrievijas un Sibīrijas uz Ķīnu un atpakaļ.

Kravas vilcienu transportēšanas laiks ir 15–30 dienas, bet jūras konteineru un pēc tam sauszemes pārvadājumi ilgst 45–60 dienas. Līdz ar to apaļkoksnes un citu izejmateriālu transportēšana kļūs lētāka. Ķīna pēdējos gados ir galvenais noieta tirgus globālajā apaļkoksnes tirdzniecībā, un arī koksnes produktu apjomi no Krievijas uz Ķīnu ir palielinājušies, tikai apaļkoksnes apjomi ir samazinājušies, bet dažādu zāģmateriālu apjomi – palielinājušies.

«Krievijas pusē Ķīnas pierobežā straujāk attīstīsies pirmapstrāde, lai legāli saražotu izejmateriālus, kurus varētu nogādāt Ķīnas tirgum. Ķīna mēģinās kompensēt Krievijas importa apjomus citos pasaules reģionos, tostarp Eiropā un Latvijā. Konkurence uz Latvijas baļķi pieaugs.

Tas, cik Ķīna var piedāvāt par baļķiem, ir atkarīgs no frakta cenām. Brīžos, kad frakta cenas ir zemas un Latvijas uzņēmējiem ir sliktāki gatavā produkta noieta tirgi Ķīnā, cena atsevišķam sortimentam var uzkāpt pat līdz 30 eiro par kubikmetru.

Uz Ķīnu tiek eksportēti pamatā bērza finierkluči un egles zāģbaļķi. Ķīniešiem vairāk interesē ziemas koks, jo pavasarī vai vasarā cirstos kokus viņi nelabprāt pērk. Pirmkārt, to mitrums ir augstāks, līdz ar to tie ir smagāki, un, otrkārt, tie ātrāk pelē.

Latviju tieši iespējamais apaļkoku eksportēšanas aizliegums ietekmēs maz, jo no Krievijas tiek importēts ļoti neliels apaļkoku apjoms. Visi mēģina tulkot un interpretēt, ko Putins sēdē ir teicis, bet es domāju, ka to nevajadzētu darīt, jo viņš noteikti nepārzina nozares terminoloģiju un pamatdoma ir neeksportēt neapstrādātus baļķus.

Tāpat kā latviešiem nepatīk, ka izved ārā mūsu zāģbaļķus, tāpat tas nepatīk krieviem. Ja Latvija nebūtu PTO un ES dalībvalsts, arī mēs droši vien rīkotos līdzīgi. Deviņdesmitajos taču bija izvedmuitas,» atgādina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Krievijas apaļkoksnes (ar sarkanu) un skujkoku zāģmateriālu (ar zilu) eksports.
Avots: FEA

«No meža īpašnieku viedokļa jebkurš koksnes deficīts tirgū, kas paceļ cenu, varētu, no vienas puses, likties pievilcīgs, jo apaļkoksnes cenai būtu jāaug. No otras puses, svarīgi ir skatīties, kā šāda situācija ietekmēs visu nozari ilgtermiņā, kā šis aizliegums ietekmēs rūpniecību Eiropā un Latvijā un vai rūpniecība nepārcelsies uz citiem reģioniem.

Plantācijas ar ļoti ātraudzīgām sugām ir gan Latīņamerikā, gan Ķīnā, un to vecumstruktūra jāņem vērā, prognozējot rūpniecības attīstību. Šajos reģionos fokuss gan vairāk ir uz tehnoloģisko koksni. Pagaidām vēl nav skaidrs, kā situācija attīstīsies, jo nav zināmi apjomi un konkrēts sortiments.

Lielāka ietekme varētu būt, piemēram, Somijai, kurai lieli apaļkoksnes apjomi tiek importēti no Karēlijas. Scenārijā, kad īstermiņa ieguvumu dēļ Latvijas zāģbaļķi tiek eksportēti, daļai vietējās rūpniecības būtu jāpārceļas uz citiem reģioniem, un tas meža īpašniekiem var atspēlēties ilgtermiņā», uzsver Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

«Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir: vai Krievija aizliegs eksportēt bērzu? Bērzam pasaules tirgos daudz alternatīvu nav, tāpēc arī no Latvijas eksportētais pamatapjoms ir tieši bērza sortiments. Vai Ķīna atteiksies no Krievijas apjomiem, vai veiks lielāku spiedienu uz citiem tirgiem, rādīs laiks.

Vēsturiski Ķīna Latvijas apaļkokus sāka iepirkt pirms kādiem 6–7 gadiem, kad Ķīnas cenas sāka ļoti spēcīgi konkurēt ar vietējām cenām. Īsā brīdī šie apjomi ar dažādas kvalitātes apaļkokiem uzauga līdz 300–400 tūkstošiem kubikmetru. Ķīnas pieprasījums ir bijis ļoti saistīts ar konteineru apriti, un vēsturiski vislielākais tas ir bijis no augusta līdz martam.

Domāju, nākotne šajā ziņā ir ļoti lielā mērā atkarīga no ES un Ķīnas kopējā redzējuma par tirdzniecību. Latvija ir tikai viens no spēlētājiem Eiropas ziemeļrietumu konteineru tirdzniecības ceļos. Uz visu pārējo reģiona ostu fona konteineru skaits, kas iet caur Latviju, ir salīdzinoši neliels.

Jāņem gan vērā, ka apaļkoksnes pārvadājumu jomā notiek ļoti straujas pārmaiņas, kur tie tiek veikti jau ar speciāliem kuģiem, kas paredzēti tikai apaļkoksnes pārvadāšanai (bulk shipment), un konteineri vairs nespēlē tik nozīmīgu lomu jau vismaz gadu.

Brēmerhāfenē, Vācijā, ir jau uzbūvēts speciāls terminālis ar dzelzceļa transporta koridoru. Līdz šim tur pārsvarā tika eksportēta Eiropas mizgraužu bojātā koksne. Pozitīvi gan ir tas, ka pasaulē šobrīd gandrīz visiem koksnes produktiem cenas un pieprasījums ir palielinājušies,» norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Indulis Kovisārs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 34
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ventspils novadā mežstrādnieki strādā vilku “ielenkumā”: vilks bija tik tuvu, ka varēja sajust tā smaku… 33
4 dienas
SS
Santa Sergejeva
Laukos
Kāpēc vietējās zemenes ir vislabākās? Latvijas zemeņu audzētāju ikdiena un biznesa aizkulises 22
5 dienas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Izveidoti vairāki jauni kooperatīvi, kas darbosies lauksaimniecības jomā
6 dienas
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 34
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 156
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Tveice mazināsies. Vai otrdien gaidāms negaiss?
18 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Koncentrē savu uzmanību uz tām lietām, kuras tu vari ietekmēt! Horoskopi 22.jūnijam
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ja kovida “cipari turpinās kristies”, Pavļuts paziņo, kad sagaidāmi ierobežojumu atvieglojumi 55
15 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Ilūkstes novadā vilks ienāk sētā un uzbrūk sunim: dzīvnieku tik tikko izdodas izglābt 60
6 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Netālu no Valmieras meža kameras nofilmē vilku ar kaklasiksnu: speciālisti ir vienisprātis – tas ir plēsējs, nevis suns. Vai pieradināts? 28
10. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Plešs tiekas ar lauksaimniecības organizācijām, uzsver Zaļā kursa uzstādītos mērķus nozares ilgtspējīgai attīstībai 10
9. jūnijs, 2021
Inita Šteinberga
Ziņas
Agrāk vai vēlāk, bet zāle būs jāpļauj. Ar ko to vislabāk darīt, lai labi pļāvējam un dabai? 8
8. jūnijs, 2021
LE
LETA
Laukos
Plešs tiksies ar lauksaimniekiem. Iespējams, pārrunās arī pieteiktos protestus 4
7. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Dzirdēju, ka krūmos kaut kas ierūcās”: trillera cienīgi notikumi Ziemeļvidzemē – Matīss aci pret aci satiek lāci 35
7. jūnijs, 2021
LE
LETA
Ziņas
Studenti pauž sašutums par piespiedu vakcinācijas noteikšanu. Kā šo prasību vērtē tiesībsargs? 29
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Babris: Ādamsons neilgi pirms “Banka Baltija” krimināllietas centās pierādīt, ka Lavents ir godīgākais cilvēks 2
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vietām iespējams postošs pērkona negaiss. Laika prognoze otrdienai 1
2 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Var iedzert un braukt? Eksperimentē, kas notiek, kad trīs vīri dažādos vecumos, sēž pie stūres reibumā 4
3 stundas
IP
Ilze Pētersone
Stāsti
Kad dzimtenes pietrūkst līdz asarām. Intervija ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja atļauj LGBTQ+ praidu, tad nākotnē varbūt tādu taisīs arī nevakcinētie,” minējumus izdara mūziķis Veits 20
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jau no šodienas policija sāks strādāt pastiprinātā režīmā 5
2 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Ilūkstes un Ozolnieku novadi uzvar tiesā: likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un rīkojies patvaļīgi 4
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Muciņš: Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām joprojām ir cēlonis Nr. 1 Latvijā 22
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 156
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja pēc diviem gadiem ir pasaules gals, lai ņem.” Timrots par ideju samazināt pensijas nākotnes pensionāriem 61
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 21. jūnija līdz 5.jūlijam: sēj zālāju, stāda kokus,apgriež noziedējušās puķes 4
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Baidens nometās sirmgalves priekšā ceļos un kaut ko viņai iečukstēja ausī… 25
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Politiķis Aldis Gobzems izvirzījis sev jaunu mērķi: “Es gribu nomest vēl kādus četrus, piecus kg un sešpaku!” 25
22 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārza dekorēšanai modē ir lieli puķu podi. Taču tiem vajag ļoti daudz augsnes. Kā taupīt zemi? 3
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Bažas, ka mediķi varētu pieņemt tikai vakcinētus cilvēkus. Slimnīcas vadītājs skaidro, vai tā būs 124
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ja iedzīvotāji atliks vakcināciju, rudenī tas var beigties ar “lokdaunu” 274
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Vietām vējš var sagāzt kokus, pārraut elektrolīnijas un radīt citus postījumus, iespējami arī tornādo. Prognoze svētkiem
09:46
LE
LETA
Ziņas
Neskatoties uz karstumu, dažviet jūrā ļoti auksts ūdens. Kur tas ir siltākais, kur aukstākais?
09:33
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Acu pilieni – kad tie vajadzīgi un kā tos lietot
09:25