Vai pašvaldības gatavas krīzei, ja civilā aizsardzība vienmēr bijusi pabērna lomā? 0

Pievieno LA.LV

Par to, kāpēc Civilās aizsardzības sistēma Latvijā pēdējos gados ir regresējusi, komentāru sniedz Māris Možvillo, 13. Saeimas deputāts (frakcija “Neatkarīgie”), partijas “Par cilvēcīgu Latviju” valdes priekšsēdētājs.

Veselam
Nāves tuvošanos var pamanīt jau 48h pirms tās: 7 izmaiņas, kas notiek cilvēka ķermenī
Kokteilis
Vai esi dzimis nepareizajā laikmetā? Tava dzimšanas diena var atklāt, kad tev īsti būtu bijis jādzīvo
Traģēdija Nepālā: klajā nāk jauna informācija par Latvijas grupas gida pēdējo sarunu ar brāli
Lasīt citas ziņas

– Civilā aizsardzība vienmēr bijusi pabērna lomā, jo nekas slikts jau nenotiek. Eiropā valda miers. Visi kari, kas notiek, ir tālu no mums. Nekādas lielas ekoloģiskas katastrofas, piemēram, nākošā Černobiļa, nav bijušas. Kā pie mums tas ir pierasts – ja problēma nav aktuāla, to pabīdām tālāk. Nelaime nenāk brēkdama – tai ir jāgatavojas.

Igauņi ir izvēlējušies patversmju stratēģiju, ka cilvēki koncentrējas vienuviet.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvija ir gājusi citu ceļu – ka katastrofas gadījumā tiek iesaistīti spēki, lai cilvēkus no šīm vietām maksimāli evakuētu. Izbūvēt bumbu patversmi ir finansiāli ļoti dārgi, vienkāršāk ir attīstīt mobilitāti un ātrās reaģēšanas rīkus.

Faktiski Civilās aizsardzības komisijas ir jāveido katrā pašvaldībā. Pašvaldības ir sniegušas atbildes Saeimas komisijai par savu gatavību civilai aizsardzībai, kur var uzslavēt Jelgavas valstspilsētu, ir arī citas centīgas pilsētas.

Bet piemēram Smiltenes novads nav iesniedzis vispār neko.

Mēs nemācāmies no situācijas, kur Salacgrīvā pirms gada smagā mašīna iebrauca dzīvojamā mājā un uz Via Baltika maģistrāles izlija videi kaitīgas vielas. Limbažu novada vadītājam Dagnim Strauberga kungam bijis ilgi jāzvanās, lai saprastu, kurš atbrauks un savāks šo ķīmisko vielu.

Atbrauc ugunsdzēsēji un saka, ka mēs nevaram lietot putu līdzekli, jo nezinām, kāda ķīmiska reakcija tam sekos…

SAISTĪTIE RAKSTI