Vai patēriņš pārņems bezdarba samazināšanas stafeti? 12
Par 2023. gada 2. ceturkšņa darbaspēka apsekojumu
Darba tirgus rādītāji līdz šim iepriecināja, taču šodien publicētie otrā ceturkšņa darbaspēka apsekojuma rezultāti ienes piesardzības noti. 1. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars sasniedza jebkad zemāko līmeni gada sākumā. “Ātrie” mēneša dati par darba meklētāju īpatsvaru signalizēja, ka šis turpina strauji samazināties arī 2. ceturksnī, varēja gaidīt, ka precizētie dati vēstīs par bezdarba samazināšos līdz 5,7% no 6,4% gada sākumā. Taču nē – izrādās ka bezdarba līmenis nav mainījies, kas nozīmē, ka tas faktiski ir pieaudzis, izslēdzot sezonalitātes efektu.
Taču arī mēneša datus neviens nav atsaucis, tāpat kā reģistrētā bezdarba rādītājus, un tas ir samazinājies no vidēji 6,2% janvārī – martā līdz vidēji 5,6% aprīlī – jūnijā. Atliek filozofiski samierināties ar domu, ka lielākā daļa ekonomiskās statistikas ir kaut nedaudz neprecīza. 2. ceturkšņa darbaspēka apsekojuma rezultāti nu ir šķietamā pretrunā ar citiem darba tirgus rādītājiem un arvien skaļākajām sūdzībām par darbaspēka trūkumu. Taču tie labi saskan ar vēsti, ka iekšzemes kopprodukts 2.ceturksnī ir samazinājies.
Gada griezumā darba meklētāju īpatsvars ir turpinājies samazināties (-0,2 procentpunkti), bet lēnāk nekā 1.ceturksnī (-0,9 pp). Tāpat gada laikā gandrīz nav mainījies strādājošo skaits (+2 400), bet pret 1. ceturksni tas ir audzis lēnāk (+7200) nekā parasti šajā gadalaikā.
Kas notiks turpmāk? Vai turpināsies šodien publicētajos datos redzamā stagnācija vai atsākies straujāka bezdarba samazināšanās un strādājošo skaita pieaugums?
Arguments par labu stagnācijai ir preču eksporta nozaru vājums. Jau gada sākumā bija zināms, ka par tā brīža iepriecinošajiem datiem varam daļēji pateikties darbinieku “pieturēšanai” eksporta cenu krituma skartajās nozarēs. Bija ziņas, ka kokapstrādes uzņēmumi nodarbina vairāk darbinieku nekā būtu nepieciešams, cerot uz noieta tirgu atgūšanos. Iespējams, ka pacietībai pienācis gals, bet zemo cenu periodam koksnes tirgū pagaidām gals nav redzams. Rūpniecības noskaņojuma rādītāji vēsta, ka situācija ne strauji uzlabosies, ne arī pasliktināsies. Eirozonas rūpniecības noskaņojuma indeksi un ECB monetārā politika vēsta, ka galvenajos eksporta tirgos vēl varētu būt mērena lejupslīdes turpināšanās. Jau ir pieejami reģistrētā bezdarba dati par jūliju, tad viņu skaits pieauga par 723 cilvēkiem pēc pieauguma par 389 cilvēkiem jūnijā. Tas nav tipisks izmaiņu virziens šai sezonai. Darba tirgus mēnešu dati vēsta, ka jūnijā strādāja 887,8 tūkstoši jeb par 100 cilvēkiem mazāk nekā pirms gada, šis skaits pret iepriekšējo mēnesi samazinājās gan jūnijā, gan maijā, lai arī sezonālu faktoru dēļ tam drīzāk vajadzēja pieaugt. Bezdarba līmeni var nedaudz palielināt arī bēgļu aktīvāka iesaiste apritē.
Savukārt ziņas par patēriņa nozaru un investīciju perspektīvām drīzāk vieš optimismu, kas nav gluži optimisms no personāla daļu vadītāju skatu punkta. Jau bija zināms, ka vasarā atsāksies reālo algu pieaugums, algu izmaiņu līknei šķērsojot lejupslīdošo gada inflācijas līkni. Gads sākās algu pirktspējas samazināšanos apmēram par desmito daļu, bet varētu noslēgties ar līdzīga platuma soli pretējā virzienā, uz augšu. Kopējais cenu līmenis ir bijis gandrīz stabils kopš marta, kāpumu par 0,7% jūlijā kompensēs sezonālā augusta deflācija, turpmākajos mēnešos lielas kopējā cenu līmeņa izmaiņas nav gaidāmas. Tas sola labākus laikus tirdzniecībai un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Šos vārdus ir gandrīz bail izrunāt, bet ES fondu apguve beidzot, pēc gadiem ilgas minstināšanās, ir sākusi uzlaboties. Daļēji pateicoties tam, celtniecības apjoms 1.pusgadā pieauga par 16,1%.
Jūlija patērētāju noskaņojuma dati vieš cerību, ka šie notikumi ir pamanīti un varētu ietekmēt patērētāju uzvedību tuvākajā nākotnē. Patērētāju noskaņojuma koprādītājs jūlijā strauji uzlabojās pēc pakāpeniskas izniršanas no gadu mijas bedres. Indekss joprojām ir zem nulles (-15,8 punkti), bet starpību ar vēsturiski vidējo (-8,5) jau var saukt par nelielu +/-100 punktu skalā. Indeksa līmenis ir augstākais kopš 2022. gada februāra, bet bezdarba gaidas ir zemākās kopš tā brīža. Ekonomiskās situācijas prognoze ir labvēlīgākā kopš 2021. gada beigām. Nodomi veikt lielus pirkumus, un vērtējums par ekonomisko situāciju nesenā pagātnē ir augstākajā punktā vismaz gada laikā.
2. ceturksnī bezdarbs samazinājās negaidīti maz, taču tā līmenis ir zems attiecībā pret vēsturiski tipiskiem līmeņiem mūsu valstī. Savukārt noskaņojuma dati dod cerību, ka apvienojumā ar sarūkošo inflāciju tas veido pamatu spēcīgam, preču eksporta tirgu vājumu līdzsvarojošam patēriņa kāpumam tuvākajā nākotnē. Taču šie zaļie asni ir trausli, un pasaules ekonomika joprojām ir diezgan bīstama vieta.
