Latvijā trūkst vienkāršā darba darītāju. Vai jāsāk domā par darbaspēka ievešanu no ārvalstīm? 302
Kāds TV24 skatītājs ir nobažījies, ka Latvijā trūkst vienkāršā darba darītāju. Vai varam iztikt bez darbaspēka no ārvalstīm? Raidījumā “Uz līnijas” skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVD) direktore Evita Simsone.
Latvijā ir daudz vienkāršu darbu, kas prasa tikai fizisku spēku un izturību, bet ne augstu kvalifikāciju vai speciālas zināšanas. Piemēram, malkas pakotājiem vai citiem līdzīgiem amatiem nav nepieciešamas sarežģītas prasmes vai specifiskas zināšanas, taču noteikti vajag labu veselību un spēku un izturību, lai to darītu, un arī tas, protams, ir izaicinājums.
Simsone atzīst, ka Latvijā ir vajadzīgi vienkāršo profesiju pārstāvji. Tomēr šeit ir jāņem vērā, kāda ir darba disciplīna un darba kultūra cilvēkiem, kas veic zemākas kvalifikācijas darbus.
NVA pārstāve norāda, ka diemžēl šajās darbavietās novērojama vislielākā kadru mainība, jo cilvēki daudz vienkāršāk no šiem darbiem aiziet.
Simsone skaidro, ka šobrīd Latvijā var iztikt bez ārvalstnieku darbarokām, jo 50 000 Latvijas iedzīvotāji ir vērsušies NVA ar lūgumu palīdzēt atrast darbu.
“Es saprotu, ka, protams, realitāte ir cita un daudz kur jau šīs ārvalstu darba rokas ir piesaistītas, un nav šķēršļu tam, lai varētu piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus no ārvalstīm,” viņa atzīmēja.
Jau vēstīts, ka Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad aprīļa beigās bija 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.
2023.gada aprīļa beigās NVA bija reģistrēti kopumā 50 808 bezdarbnieki, kas ir par 3029 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 53 837 bezdarbnieki.
Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās joprojām bija Rīgas reģionā – 4,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā – 12%, kas ir kritums par 0,6 procentpunktiem.
Aprīlī starp Latvijas reģioniem reģistrētā bezdarba līmenis visstraujāk samazinājies Kurzemē – par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Vienlaikus Vidzemē un arī Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī samazinājies par 0,5 procentpunktiem un mēneša beigās bija attiecīgi 5,7% un 5,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Savukārt Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī sarucis par 0,1 procentpunktu, mēneša beigās veidojot 4,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Pagājušā gada beigās Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
