Vai skaisto vilkābeli var pavairot ar spraudeņiem? 8
Daiga Stokenberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Vai vilkābeles var pavairot ar spraudeņiem? Jau divus gadus kā iestādījām vilkābeli, bet tā nezied. Kas varētu būt par iemeslu?” – jautā Rita Z. Atbildi sniedz stādaudzētavas “Liepas” agronoms Dainis Apse.
Vilkābeļu pavairošana ar spraudeņiem
Pavairošana ar spraudeņiem ir iespējama, taču ne vienmēr izdodas, jo prasa lielu rūpību. Visbiežāk ar spraudeņiem pavairo dekoratīvās šķirnes – vispopulārākās Latvijā ir divirbuļu vilkābeles ‘Paul’s Scarlet’ un ‘Plena’.
Spraudeņus apsakņo jūlijā – no divgadīgiem dzinumiem sagatavo ap 10 cm garus spraudeņus ar divām pumpuru vietām jeb lapiņām. Apakšējo lapu nogriež, bet augšējo saīsina uz pusi. Apsakņošanai labi derēs kūdras substrāts, kam piejaukts perlīts. Spraudeņus iesprauž līdz pusei – ar aprēķinu, lai virs zemes paliek saīsinātā lapiņa. Uzmana, lai substrāts vienmēr būtu mitrs. Vislabāk apsakņot siltumnīcā, katram spraudenim uzliekot burciņu, kas nodrošinās vienmērīgāku mitruma līmeni. Papildus tam vairākas reizes dienā spraudeņus aprasina. Mitrums un siltums ir svarīgākais, lai spraudeņi sekmīgi apsakņotos.
Aptuveni pēc mēneša sāk veidoties sakņu sistēma, tad burciņas var noņemt, taču jāseko, lai substrāts vienmēr būtu mitrs.
Septembrī apsakņotos spraudeņus pārstāda podiņos. Līdz salam tos var turēt siltumnīcā vai ārā, tomēr pirmajā gadā ir liels risks, ka jaunie kociņi izsals, tāpēc uz ziemu tos labāk novietot pagrabā vai citā vietā ar temperatūru virs nulles grādiem. Gaisma nav nepieciešama.
Pavasarī jaunos kociņus izstāda dobēs, kur tiem var nodrošināt labu kopšanu, tajā skaitā laistīšanu un mēslošanu. Pastāvīgā vietā vilkābeles izstāda vēl pēc gada.
Sēj gan dekoratīvās, gan ārstniecības
Jaunus vilkābeļu stādus var izaudzēt arī no sēklām, ko no gatavajām vilkābeļu ogām ievāc oktobra beigās. Sēklas izņem no mīkstuma un liek žāvēties siltā, labi vēdinātā vietā.
Februārī sēklas sēj kastītēs – uz mitra substrāta, pāri pārberot 1,5–2 mm substrāta. Kastīti nes pagrabā – vēsā un pietiekami mitrā, bet ne pārmitrā vietā. Aptuveni pēc mēneša, kad sēkliņas sākušas dīgt, vēlreiz papildina substrātu ar aptuveni 5 mm biezu kārtiņu. Aprīlī kastīti ar sējeņiem nes uz siltumnīcu, bet maija beigās, kad beigušās pavasara salnas, stādiņus izpiķē dobē, kur tos regulāri laista un mēslo. Rudenī – septembra beigās, oktobra sākumā – jaunos stādiņus izrok, jo pirmajā gadā tie vēl ir vārgi un var neizturēt ziemas salus, un visus kopā pierok. Svarīgi, lai pierakumā jaunuļiem nebūtu ne par siltu, ne par vēsu un netiktu klāt peles.
Pavasarī stādiņus izstāda uz lauka. Ja no sēklām audzēta parastā ārstniecības vilkābele, jūlijā–augustā stādi būs sasnieguši pietiekamu vecumu, lai varētu tos acot un iegūtu kādu citu vilkābeļu šķirnes kociņu. Savukārt potēšanai no sēklām audzētais stādiņš būs gatavs vēl pēc gada.
Dekoratīvo šķirņu vilkābeles sāk ziedēt trešajā ceturtajā gadā, savukārt parastā ārstniecības vilkābele var uzziedēt tikai piektajā sestajā gadā.
