Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valdība slikti pārvalda krīzes situācijas 3
Latvijas sabiedrība gada laikā kļuvusi pesimistiskāk noskaņota par nākotni, liecina Valsts kancelejas pasūtītā aptauja par Latvijas sabiedrības noturību Krievijas kara Ukrainā kontekstā.
Pērn 60,8% pilnībā vai drīzāk piekrita, ka nākotnē raugās ar cerībām un entuziasmu. 2023.gadā tā norādīja 64,2% Latvijas iedzīvotāju.
Salīdzinājumā ar 2023.gada mērījumu nemainīgi lielākā daļa respondentu jeb 73,6%, apgalvoja, ka Latvija ir viņu mājas un neplāno tās pamest.
Pētījums rāda, ka respondentu domas par Latvijas valsts drošības un aizsardzības spēkiem un viņu spējām aizsargāt iedzīvotājus krīzes situācijās ir duālas – 31,3% uzticas un paļaujas uz Latvijas valsts drošības un aizsardzības spēkiem, tomēr 39,7% – neuzticas.
Vairāk kā puse respondentu jeb 59,6% nepiekrīt apgalvojumam, ka valdība pieņem pareizus lēmumus krīzes situācijās. 57,8% Latvijas sabiedrības neatbalsta valdības un premjerministra lēmumu valsts mēroga krīžu laikā. Savukārt 58,5% respondentu netic Latvijas valdības spējai veiksmīgi tikt galā ar visaptverošu krīzi, liecina pētījums.
Aptaujā 67,4% respondentu apgalvoja, ka Latvijas pilsoņa statuss ir svarīga viņu identitātes sastāvdaļa. Salīdzinot ar 2023.gada mērījumu šī pārliecība ir pieaugusi – tad tā apgalvoja 62,8% aptaujāto.
Līdztekus 42,7% respondentu pērn piekrita apgalvojumam, ka Latvijā ir visas iespējas pašrealizēties.
Pētījums veikts 2024.gada oktobrī un novembrī. Pētījumā tika aptaujāti 2005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauju veica SIA “Berg Research”. Pētījums valsts budžetam izmaksāja 4985 eiro.
