Mūsu nauda lēnām pazūd, kur skatās Valsts kontrole? Helmanis, Švinka un Broks paredz “airBaltic” likteni 0
Saeimas deputāts (PRO), bijušais satiksmes ministrs (2025–2026) un 15. Saeimas deputāta amata kandidāts Atis Švinka uzskata, ka valdība pārāk ilgi vilcinājusies ar būtisku lēmumu pieņemšanu saistībā ar nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu situāciju. Viņaprāt, vairāki jautājumi bija jārisina jau jūnija sākumā, nevis vasaras beigās steigā jāmeklē risinājumi uzņēmuma finanšu stabilizēšanai.
“Es gribētu teikt, ka šī valdība mazliet kavējās. Manā izpratnē jau jūnijā bija jāpieņem vairāki lēmumi,” TV24 raidījumā “Ziņu top” norāda Švinka.
Viņaprāt, jau jūnija pirmajās nedēļās valdībai vajadzēja detalizēti iepazīties ar “airBaltic” sagatavoto biznesa plānu un izvērtēt, kā tas ietekmēs līdzšinējās valsts prasības aviokompānijai.
Švinka norāda, ka būtu bijis jāpārskata arī tā dēvētā gaidu vēstule, kurā noteiktas valsts kā akcionāra prasības, tostarp attiecībā uz flotes apmēru, pasažieru pārvadājumiem, tranzīta pasažieru īpatsvaru un maršrutu tīklu.
“IPO nav iespējams, un to valdībai jau vajadzēja skatīt jūnijā,” uzsver bijušais ministrs. Tāpat, viņaprāt, savlaicīgi vajadzēja lemt par investoru piesaisti, akcionāru līgumu un iespējamo valsts prasījumu kapitalizāciju.
Švinka atgādina, ka aprīlī “airBaltic” piešķirtais 30 miljonu eiro valsts aizdevums bija paredzēts kā tilta finansējums, kamēr tiek sakārtots uzņēmuma ilgtermiņa finansējums.
“Šobrīd sanāk, ka divarpus mēnešus nekas nav darīts un mēs diezgan lielā haosā mēģinām šo izdarīt. Protams, tas ir iespējams, bet to varēja strukturētāk un sakārtotāk virzīt uz priekšu,” viņš uzskata.
Švinka stāsta, ka laikā, kad pats vadīja Satiksmes ministriju, viņš katru nedēļu pieprasījis informāciju par “airBaltic” operatīvo finanšu situāciju un aizdevuma atmaksas grafiku.
“Man bija skaidrs, kuros datumos šis aizdevums tiek atdots pa daļām. Bija skaidrs plāns, kā tas notiek, un es to kontrolēju katru nedēļu,” viņš apgalvo. Viņa pilnvaru laiks ministra amatā noslēdzās 28. maijā, tādēļ par turpmākajiem notikumiem viņš nevēlas uzņemties atbildību. Īpaši asi Švinka izsakās par “airBaltic” 2024. gadā emitētajām obligācijām ar 14,5% gada procentu likmi.
Uz jautājumu, vai šāds lēmums bijis pamatots, viņš atbild nepārprotami: “Es teiktu – tā bija rupja kļūda.”
Pēc Švinkas domām, par šo lēmumu atbildība gulstas uz tālaika “airBaltic” vadību un padomi, kuru vadīja Klāvs Vasks, kā arī ilggadējo uzņēmuma vadītāju Martinu Gausu.
Bijušais ministrs apgalvo, ka, iepazīstoties ar situāciju pēc stāšanās amatā, konstatējis sarežģītu komunikāciju starp toreizējo satiksmes ministru Kasparu Briškenu un “airBaltic” padomi. Pēc Švinkas teiktā, ministrija vairākkārt pieprasījusi informāciju, bet ne vienmēr saņēmusi pilnvērtīgas atbildes.
Švinka kritizē arī bijušā “airBaltic” vadītāja Martina Gausa darbības rezultātus. “Viņš neatnesa IPO, kas bija solīts, neizpildīja finanšu rādītājus un faktiski iegrūda uzņēmumu šajā bezdibenī ar obligāciju aizņemšanos,” saka bijušais ministrs.
Viņš norāda, ka obligāciju emisija tolaik tikusi pasniegta kā īstermiņa risinājums, kuru vēlāk būs iespējams pārfinansēt uz izdevīgākiem nosacījumiem, taču tas nav noticis tā, kā sākotnēji cerēts. Švinka uzskata, ka pēc šādām kļūdām uzņēmuma vadītāji nevar turpināt darbu savos amatos.
“Vienalga – apzināti vai neapzināti –, pēc šādām kļūdām vadītāji darbu neturpina. Ne Klāvs Vasks, ne Martins Gauss. Un tas arī notika,” secina Švinka.
“Nauda lēnām pazūd.” Helmanis par miljoniem “airBaltic”: kāpēc Valsts kontrole to nevērtē?
Ogres novada domes deputāts Egils Helmanis (NA) TV24 raidījumā “Preses Klubs” asi kritizē līdzšinējo valsts rīcību saistībā ar nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finansēšanu, uzsverot, ka uzņēmumā gadiem ieguldīti miljoniem eiro, bet sabiedrībai joprojām trūkst skaidras atbildes, cik no šīs naudas iespējams atgūt.
Situāciju viņš salīdzina ar seno teicienu par saimnieku, kurš sunim asti cērt pa maziem gabaliņiem, lai mazāk sāpētu.
“Šķiet, ka mēs kaut kur virzāmies, bet nepārtraukti ieguldām mūsu naudu, un šī nauda lēnām pazūd. Tie nav kaut kādi pāris simti tūkstošu – tie ir miljoni, kas tiek ieguldīti,” saka Helmanis.
Deputāts uzsver, ka neapšauba nacionālās aviokompānijas nozīmi Latvijai. Viņaprāt, valstij ir svarīgi saglabāt labu gaisa satiksmi, nodrošināt savienojumus ar citām valstīm un panākt, lai aviokompānija ved pasažierus uz Rīgu.
“Mēs visi esam ieinteresēti, lai šādas lidmašīnas kursētu, lai mums būtu sava kompānija, lai mēs varētu pārvietoties un lai šī kompānija vestu cilvēkus uz Rīgu. Bet mēs neesam ieinteresēti pazaudēt tur tik daudz miljonu, cik mēs pazaudējam,” uzsver politiķis.
Helmanis uzskata, ka “airBaltic” finanšu situāciju un valsts līdzšinējos ieguldījumus būtu nepieciešams padziļināti izvērtēt Valsts kontrolei.
“Kāpēc nav Valsts kontroles ziņojuma par to? Kāpēc Valsts kontrole to neskatās un nevērtē?” jautā deputāts.
Viņaprāt, sabiedrībai nepieciešams neatkarīgs izvērtējums par to, kuri līdzšinējie lēmumi bijuši pamatoti, cik daudz valsts līdzekļu iespējams atgūt un kāda daļa, iespējams, ir zaudēta.
“Es gribētu redzēt, ka Valsts kontrole uz šo lietu paskatās, izvērtē un pasaka savu slēdzienu – kas ir pareizi, kas nav pareizi, ko mēs esam pazaudējuši un ko neesam pazaudējuši,” saka Helmanis.
Pašlaik, viņaprāt, politiķi un sabiedrība lielā mērā tikai apmainās ar dažādiem viedokļiem, taču trūkst skaidra finanšu izvērtējuma.
“Tagad mēs vienkārši spriežam, katrs izsakām savas pārdomas. Bet cik no tās naudas mēs atgūsim un cik neatgūsim?” viņš vaicā. Helmanis uzskata, ka šāds izvērtējums būtu nepieciešams arī valdībai, pirms tā pieņem jaunus lēmumus par turpmāku atbalstu aviokompānijai. “Lai valdība varētu pieņemt lēmumu, tai būtu jābūt skaidram redzējumam – šo naudu mēs atgūsim vai neatgūsim,” uzsver deputāts.
“airBaltic” nespēj tikt galā ar dārgo parādu? Broks iezīmē divus iespējamos glābšanas scenārijus
Fakts, ka “airBaltic” obligāciju turētāji piekrituši tuvākos procentu maksājumus nevis saņemt naudā, bet kapitalizēt, liecina par uzņēmuma ierobežotajām iespējām apkalpot dārgo parādu, TV24 raidījumā “Preses Klubs” stāsta finanšu tehnoloģiju uzņēmējs Armands Broks.
“Ja obligāciju turētāji piekrīt, ka viņiem nesamaksā procentus, bet tos kapitalizē, tas nozīmē, ka nav brīvas naudas, ar ko tos samaksāt,” norāda Broks.
Viņaprāt, “airBaltic” savulaik piesaistījusi salīdzinoši lielu finansējumu par ļoti augstu procentu likmi, taču pašreizējā situācija rādot, ka uzņēmumam ar šāda parāda apkalpošanu ir grūtības.
“Man liekas, ka ir paņemta salīdzinoši liela nauda par ļoti, ļoti augstiem procentiem, un uzņēmums ar to nespēja tikt galā,” viņš saka.
Finanšu tehnoloģiju uzņēmējs saskata divus iespējamos tālākos scenārijus. Viens no tiem būtu izmantot situāciju otrreizējā obligāciju tirgū. Pēc Broka teiktā, “airBaltic” obligācijas tajā iespējams iegādāties ar ļoti ievērojamu atlaidi pret to nominālvērtību. Tas, viņaprāt, nozīmē, ka daļa investoru jau ir gatavi samierināties ar būtiskiem zaudējumiem.
“Ja varētu vienoties ar obligāciju turētājiem un uzņēmums spētu šīs obligācijas atpirkt ar lielu atlaidi, tas varētu būt viens no variantiem,” spriež Broks. Šādā gadījumā “airBaltic” varētu būt iespēja samazināt kopējo parādu slogu un nākotnē izvairīties no ļoti augstajiem procentu maksājumiem.
Tomēr Brokam šķiet, ka reālāks varētu būt cits variants – vismaz daļu parādu pārvērst uzņēmuma kapitālā, proti, obligāciju turētāji par savu prasījumu saņemtu “airBaltic” akcijas.
“Droši vien reālistiskākais variants ir tas, ka beigās viss vai daļa tiks kapitalizēta un tiks piešķirtas “airBaltic” akcijas,” viņš saka.
Tādā gadījumā investori kļūtu par aviokompānijas līdzīpašniekiem un varētu cerēt savu ieguldījumu atgūt nākotnē, ja uzņēmuma finanšu situācija uzlabotos un tā akcijas būtu iespējams pārdot.
Broks norāda, ka līdzīgi risinājumi izmantoti arī citu aviokompāniju finanšu grūtību gadījumos. Viņaprāt, galvenā problēma šobrīd ir ļoti augstais “airBaltic” parāda apkalpošanas slogs. “Principā uzņēmums nevar apkalpot šādus procentu maksājumus,” secina Broks.
Jau ziņots, ka Daļa valdības koalīcijas partiju vēlas saņemt papildu informāciju par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu situāciju un iecerēto restrukturizācijas procesu, pirms lemt par iespējamu valsts turpmāku iesaisti uzņēmuma stabilizēšanā, pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja politiķi.
Ekonomikas ministrs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Viktors Valainis norādīja, ka jautājums par “airBaltic” valdībā un Saeimā nonācis steidzamības kārtā un jāsaņem skaidras atbildes par uzņēmuma finanšu stāvokli, kā arī iemesliem, kādēļ nepieciešams pagarināt šā gada pavasarī piešķirtā valsts aizdevuma atmaksas termiņu.
Pēc Valaiņa teiktā, koalīcijas partneriem nepieciešams detalizētāk iepazīties ar uzņēmuma tālāko stratēģiju, lai gan valdības locekļiem, gan Saeimas deputātiem būtu pilnīga pārliecība par pieņemamajiem lēmumiem. Tāpat šonedēļ par situāciju plānots diskutēt arī ar ZZS frakcijas deputātiem.
Savukārt Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka pirmdien notikušajā obligāciju turētāju balsojumā uzņēmums ieguvis papildu laiku, taču neesot atrisinātas galvenās problēmas. Premjers norādīja, ka nākamais un sarežģītākais posms būs ilgtermiņa parāda restrukturizācija, jo 380 miljonu eiro obligācijas ar 14,5% procentu likmi uzņēmumam rada ievērojamu finansiālu slogu.
Kulbergs pauda, ka “airBaltic” joprojām jārisina pārmērīgais parādu slogs, flotes izmēra un nākotnes saistību jautājumi, kā arī nepieciešamība piesaistīt stratēģisko investoru. Viņš uzsvēra, ka pirmdienas obligāciju turētāju lēmums šīs problēmas pats par sevi nav atrisinājis.
Tikmēr Saeimas deputāte un bijusī premjere Evika Siliņa (JV) norādīja, ka iepriekšējā valdība jau bija uzdevusi “airBaltic” sagatavot biznesa plānu un risinājumus uzņēmuma parādu samazināšanai, un pašlaik šis plāns tiek īstenots. Viņa uzsvēra, ka valdības lēmumi būs būtiski aviokompānijas nākotnei, vienlaikus akcentējot nepieciešamību saglabāt valsts iespējas ietekmēt turpmākos uzņēmuma lēmumus.
Valdība 14. augustā ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja trīs lēmumus attiecībā uz “airBaltic” finanšu stabilizēšanu, par kuriem vēl būs jālemj Saeimai.
Tostarp valdība lūgs Saeimai deleģējumu valsts iespējamai dalībai “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Ministru kabinets varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.
Tāpat plānots veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 17 miljonu eiro apmērā plānots pārvērst “airBaltic” kapitāldaļās.
Valdība konceptuāli atbalstīja arī valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā atmaksas termiņa pagarināšanu no augusta beigām līdz šā gada beigām. “airBaltic” līdz 24. jūlijam bija atmaksājusi valsts aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentu maksājumus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.
Tāpat vēstīts, ka “airBaltic” obligāciju turētāji pirmdien atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, liecina aviokompānijas paziņojums biržai “Euronext Dublin”.
Paziņojumā biržai teikts, ka sapulcē bija pārstāvēti obligāciju turētāji, kuriem pieder vairāk nekā 25% no obligāciju kopējās pamatsummas. No tiem vairāk nekā 75% no obligāciju turētājiem, kas balsoja, balsoja par katru no papildu paziņojumā aprakstītajiem lēmumiem.
Obligāciju turētāji sanāksmē atbalstīja obligāciju procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, kapitalizāciju. Proti, attiecīgie procentu maksājumi tiks pieskaitīti obligāciju pamatsummai, nevis izmaksāti naudā, ievērojot grozītās obligāciju dokumentācijas noteikumus.
Obligāciju procentu maksājumi tiek veikti katru gadu ceturkšņa beigās 13,775 miljonu eiro apmērā – attiecīgi 14. februārī, 14. maijā, 14. augustā un 14. novembrī.
Tāpat obligacionāri atbalstīja pagaidu atbrīvojumu no obligācijās noteiktās minimālās likviditātes prasības līdz 2026. gada 14. novembrim, kā arī pagaidu atbrīvojumu no noteiktām prasībām attiecībā uz obligāciju apkalpošanas rezerves kontu. Atbalstītas arī izmaiņas atsevišķos paziņošanas termiņos un kvoruma prasībās turpmākajām obligāciju turētāju sapulcēm.
Ņemot vērā “airBaltic” izstrādāto biznesa plānu, kompānija no obligāciju turētājiem plāno piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, daļu no esošajām obligācijām pārvēršot kapitāldaļās. Pirmdienas sapulcē obligāciju turētāji vēl nelēma par pagaidu finansējumu.
Jau ziņots, ka “airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
